būvnieku alkatība un šausmas!!!
Stāsts būs par pavisam nejaušu tikšanos ceļojot.

Malkojot tēju un graužot sviestmaizes pēc bradājuma kādā poļu bradātāja miteklī, parunājos arī ar viņa draugiem. Viens no tiem strādā par jumta pārsegumu konstruktoru, lai gan pēc izglītības ir ekonomists,ne inženieris. Parunājāmies par arhitektūru, sarunā kaut kā pieminēju autoostu, no kuras devos no Poznaņas uz Varšavu. Cilvēks ar ko runāju teica, ka licis daļu no jumta konstrukcijām. Kas šogad esot sabrukušas, jo ūdens trubas virs piekaramajiem griestiem esot bijušas cauras. Nobruka gandrīz 1000 kvadrātmetru piekaramo griestu ar visām stalažām, trubām un elektrības vadiem. Laimīgas sakritības dēļ tas esot noticis naktī, kad iekšā neesot bijuši cilvēki (izņemot autoostas apsargus,kā redams video youtube, meklējot 'poznan city center dach'). Cilvēks vēsā mierā teica, ka šodien saņēmis jaunu darba piedāvājumu saistībā ar jumtu konstruēšanu kaut kur Turcijā un labprāt gribot veikt to darbu. Un piebildis, ka viņam nav vēl joprojām ne mazākās jausmas, kā tas īsti jādara, bet samaksa esot laba.

Bļāviens...
nopietni???

Aukstas tirpas izskrēja cauri,ātri piebeidzu tēju,pateicos par sviestmaizēm un aizsteidzos uz autoostu (citu).
Kā var būt tik alkatīgi cilvēki? Tāds darbs prasa zināšanas,precizitāti un pieredzi, nevis ķep-ļep nolaidīgi-alkatīgo attieksmi. Nav brīnums, ka Maksimas stāsts varētu būt tieši tāds pats - strādā cilvēki, kas nejēdz, ko dara! Pretīgi...Allright, viņš varbūt nelika tos piekaramos griestus , kas sabruka, bet varēja sabrukt taču arī pats jumts. Drausmas. Cilvēki alkatības dēļ spējīgi galināt nost cilvēkus. Nebrīnītos, ja kādā dienā sabruktu arī jumts, ne tikai piekaramie griesti...

Video:

http://poznan.gazeta.pl/poznan/1,36037,15870790,Poznan_City_Center_nieczynne_do_odwolania__Nadzor.html

Savu kāju es tur vairs nesperšu!! Biju tur aptuveni 40 minūtes, lai iegādātos biļeti uz Varšavu un nopirktu karti.