atmiņas par domām

Principā radikāli atrisināt pasūtījuma problēmu var tad, ja pie varas ir zinātniski tehniskā inteliģence - tādā gadījumā plānošana varētu būt vistuvāk optimālai, cik tas ir iespējams.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Arī zinātniski tehniskā inteliģence ir tikai cilvēki un neviens nav atcēlis pašlabuma meklēšanu arī zinātnē. Diemžēl jebkurus atsevišķas kastas pretenzijas uz politisko varu dēļ savas īpašās piemērotības nav pamatotas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā visiem ir apmēram vieni un tie paši trūkumi ar vienādu varbūtību, to var raksturot kā sistemātisko kļūdu, bet tie kas nav ZT inteliģence vēl mēdz būt arī nekompetenti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tikko mēs runājam par varu, mēs, vismaz pie pārējiem noklusētajiem apstākļiem, runājām par politiku, sabiedrību un tās pārvaldību, cilvēku psiholoģiju un tamlīdzīgām lietām, kurās ZT inteliģence (ja pareizi esmu sapratis tavu ZTI kā lielā mērā STEM izglītības cilvēkus) nav kompetentāka par citiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Savukārt viņiem mēdz piemist tieši viņiem raksturīgs hubris uzskatīt, ka kompetence STEM jomā sniedz viņiem vispārēju kompetences pamatlīmeni.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu vispār normālā STEM universitātes izglītībā iet iekšā arī filozofijas kurss, tad virkne humanitāro izvēles kursu, mums bija dažādi psiholoģijas aspekti un piemēram kursi ``sievietes tēls viduslaiku mākslā`` un ``mitoloģija``, tā ka vispār jā, sniedz. Un tas ir tikai runājot par formālo izglītību.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mhm. Es piekrītu, ka tas sniedz zināmu ieskatu. Vai tas būtu pietiekams, lai to sauktu par jelkādas no šo jomu pamatkompetenci, atļaušos apšaubīt.

Tiesa gan, tad mums būtu jāvienojas par kritērijiem, bet tas jau laikam ir ārpus šīs tēmas ietvara.

(Reply to this) (Parent)

Sabiedrība - tā ir sistēma, kompleksa, protams bet pētāma ar to pašu zinātnisko metodi, tieši tāpat kā cilvēki, viņu smadzenes un domāšana. Psiholoģija, socioloģija, antropoloģija tāpat ir zinātnes nozares. Un vispār dalījums ``cietajās`` un ``mīkstajās`` zinātnēs ir diezgan voluntārs. Visās zinātnēs lieto/ var lietot novērojumu, eksperimentu, matemātisko aprakstu. Visās zinātnēs veido teorijas kuras ļauj pēc tam vaidot tehnoloģijas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tā varētu būt ļoti laba pieeja, es piekrītu.

Taču:

(1) atkal jau, vai "psiholoģija", "socioloģija" un "antropoloģija" un šo jomu zinātnieki (vai vienkārši speciālisti?) ir tas, ko tu domāji ar ZTI?

Kā pie varas dalīšanas pēc izglītības deguniem tavupārt iederās ne-šo jomu speciālisti -- piemēram, fiziķi, ķīmiķi, ģeogrāfi?

(2) Diemžēl praksē pietiekami daudzi zinātnieki un zinātnes jomas (bet diemžēl ne tikai atsevišķas) izceļās ar ārkārtīgi švaku zinātnisko metožu pielietojumu savos darbos. Pie tam, šis zinātnisko metožu švakais pielietojums ir masveidīgs un netraucē publicēties attiecīgās jomas peer-reviewed augstākās raudzes žurnālos.

Nelielam ieskatam iesaku ievērtēt šo Alvāro de Menāra ierakstu, kur autors apraksta savu iesaisti DARPA pētījumā par sociālo zinātņu pētījumu kvalitāti.

(Reply to this) (Parent)