atmiņas par domām

Man pa lielam apmēram tik pat ilgā laika sprīdī ir izveidojusies diametrāli pretēja alerģija - alerģija pret cilvēkiem, kas domā, ka jebkura pārmaiņa ir laba, ja tā sapiš veco. Vietā, protams, kas nāk? Māte anarhija, kura savukārt noved pie neizbēgamas tirānijas.

(Reply to this) (Thread)

vai tu vari pateikt kaut ko, kas tev patīk?
man būtu patiešām interesanti uzzināt

(Reply to this) (Parent)

Jocīgi, ka jūs abi ieslīguši tādās galējības. Jo ir absolūti skaidrs, ka visgrūtāk patiesību saredzēt tieši tad, kad esi galējībā. Es, savukārt, jūtos tā, ka esmu kaut kur pa vidu (daudzās lietās) - apzinos, ka ir būtiski nepavilkties uz ideju "jebkura pārmaiņa ir laba lieta", taču, saprotams, nebūtu vispārēja progresa, ja mēs nevirzītos uz jauno, advancēto. Mēs dzīvojam tik neveselīgā pasaulē/sabiedrībā, kā var alkt saglabāt tādu status quo, redzot, kā citi un pats struggleo emocionāli/psiholoģiski? Nahuj tāds mazohisms, nesaprotu. Skaidrs, ka ir jāalkst pozitīvas pārmaiņas. Bet nedrīkst ieslīgt trulā pozitīvismā, jo tas aizmālē acis un galu galā nogalina.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jūs abi vienādi maucat ar kłūdainām dihotomijām

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jūs abi vienādi maucat ar kłūdainām dihotomijām

(Reply to this) (Parent)

Nevis jebkura pārmaina ir Laba bet lēns pārmaiñu process ir nemitīgs. Redzi atškirību?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, pārmaiņas ir nemitīgas. Bet pārmaiņas mēdz būt kā labas tā sliktas. Jāspēj atsijāt labās no sliktām. Mūsdienās par maz nodarbojas, prese jo īpaši, un 'progresīvie' ar to nenodaerbojas nemaz, jo viņiem tas orgāns, kas atbild par pragmatismu ir atmiris/nomērdēts kā tāds.

(Reply to this) (Parent)