atmiņas par domām

izklausās jau skaisti par to cilvēku, tikai - vai tās vispār ir recenzijas, kas runā par to ko var izlasīt cilvēks? jo katrs cilvēks izlasa kaut ko savu (atšķirībā no datora) un, jā, protams, mums var būt interesanti, ko konkrētajā grāmatā ir izlasījis konkrētais lasītājs, ja tas lasītājs ir Umberto Eko vai Agnese Krivade, bet vai tas pasaka ko vairāk par grāmatu, tas ir, vai tas pasaka par konkrēto grāmatu kaut ko tādu, kas būtu par šo grāmatu jāzina citam lasītājam? recenzija tomēr ir uz objektivitāti tendēts žanrs, turklāt, diezgan lietišķš, tam ir vajadzīgi savi profesionāļi, varbūt, pat sava amata zvaigznes, taču tas ir tikai konkrēts amats. Latvijā tāda amata praktiski nav

(Reply to this) (Thread)

"pasaka ko vairāk par grāmatu, tas ir, vai tas pasaka par konkrēto grāmatu kaut ko tādu, kas būtu par šo grāmatu jāzina citam lasītājam" - vai tu domā "grāmatu kā tādu"?

visa objektīvā informācija un dažādās interpretācijas iespējas ir izskaitļojamas, bez šī vēl pastāv citu cilvēku jūtas šo grāmatu lasot, nekā cita, ko varētu apzīmēt kā "grāmatu kā tādu", taču nav, jeb?

(Reply to this) (Parent)

'jeb' nevis 'vai'

(Reply to this) (Parent)