šis ir stāsts par nepiepildītām cerībām un sapņiem.... :
tikko ar mammu noskatījāmies dziedi ar zvaigzni finālu, pēc tam apkampāmies un drusku padejojām pa istabu (pie kā es dziedāju: hei nāc zvaigžņu bariņā) un tad es viņai teicu - mammīt, es arī tā gribētu būt televizorā un spīdīgā kleitā. vai tu man vari to nokārtot, vai palīdzēsi šūt kleitas. viņa teica - jā. es- vai tu vari piezvanīt uz televīziju, lai mani ņem, pateikt, ka es esmu visskaistākā, vislabākā. vai tad tā nav, mammīt. viņa - jā. es - un ka es gribu ar Lauri kopā kaut ko vadīt vai arī vienkārši kaut kur piedalīties, kur viņš vada. pateiksi, mammīt? viņa - jā (un apraudas)
tikko ar mammu noskatījāmies dziedi ar zvaigzni finālu, pēc tam apkampāmies un drusku padejojām pa istabu (pie kā es dziedāju: hei nāc zvaigžņu bariņā) un tad es viņai teicu - mammīt, es arī tā gribētu būt televizorā un spīdīgā kleitā. vai tu man vari to nokārtot, vai palīdzēsi šūt kleitas. viņa teica - jā. es- vai tu vari piezvanīt uz televīziju, lai mani ņem, pateikt, ka es esmu visskaistākā, vislabākā. vai tad tā nav, mammīt. viņa - jā. es - un ka es gribu ar Lauri kopā kaut ko vadīt vai arī vienkārši kaut kur piedalīties, kur viņš vada. pateiksi, mammīt? viņa - jā (un apraudas)
Comments
prieks! šis pa īstam bija mans mīļākais pāris kaut kādā ziņā. Laikam, jo vismazāk likās, ka uzvarēs.
man kā kārtīgam latvietim (un no laukiem nākušam) vienmēr licies, ka tās naudiņas jādabū tiem, kam tā dzīvē tiešām visvairāk vajadzīga. Citreiz tas nedarbojas, bet šoreiz tiešām darbojās.