atmiņas par domām

07:41 am: if you really wanna know, man nav labākas dāvanas kā šis viegliņais izsalkums un maziņā apvainošanās, ka neviens, ko aicināju neatbrauca, es slavēju šo izsalkumu, es jūtos beidzot kvita ar visu manis nopļauto vientuļnieku armiju; inge vienu buču iedeva un torti izbrāķēja, laikam par daudz krējuma liķiera pieliku kremam, bet nu ko, visu nakti pusnomodā smērēju to cepumu tortīti, kas pamazām kļuva par manu murgu, kā spoks nāca virsū, tā ēdiena neizdošanās histērija ir viens varens destruktīvs spēks, mana kultūras sēne, sēnīšu kultūra, tas man no mammas, bļaģ, Kungs, apžēlojies, un ārprātīgs laika ieguldījums mēģinot īstenot glābšanas plānu b;c;d;e; un histērisku pārēšanos pa tam, tipa, bet nu es nezinu, kam tad es to tortīti smērēju, ja ir tikai inge un es pati. toties pamodos ar domām par ernestu, jo naktī atkal pie viņa viesojos, un ar domām par Hlīnu, jo naktī es biju viņš, baltais briļļainais leduslācis ar stīvo pimpi. hlīnu iedomājos kā gačānu kad viņš tēloja spilvencilvēku un narkašu cēlgāzēs. es mēģināju grābstīties gar tieviņu melnmatainu pīrsingotu meiteni astotajā mēnesī, tā varētu arī būt Lolla jaunībā, viņa man apsolīja, ka ļaus gar viņu grābstīties grābstīties tikai ja es viņas tēva klātbūtnē aiztikšu 13 gadus vecu puisīti; es neko citu nejutu kā vienīgi sakarsēto asfaltu un ziemassvētku sajūtu, lūk, punkts vakar kā zinādams solījās konsultēties ar mani strādājot pie sava romāna par seksuālo frustrāciju.