teiksma_ragana

Brīžiem man šķiet, ka Kristietība tāpat kā Dievturība, tāpat kā jebkāda veida Senticība Latvijā, tāpat kā Neonacisms ir TIKAI UN VIENĪGI PRET GEJIEM un tam visam vairs nav pilnīgi nekāda sakara ne ar ko citu. Vienīgais, ko par viņiem dzird, ir ka viņi ir pret gejiem un viņu laulībām.
Jebal, nu tiešām??? Bet tā izklausās.
Kristieši vairs nav par saticību, sociālās netaisnības mazināšanu, vienlīdzību un brālību, viņi ir pret gejiem.
Dievturi vairs nav par latviskumu un dainām, viņi ir pret gejiem.
Neonacisti vairs nav par balto kundzību, viņi ir pret gejiem.
Dirsā to visu. Ne manā, bet kādā ļoti neglītā dirsā. Mūžīgi.

Vakar sanāca runa par jautājumu, kādi gari īsti ietekmē māju. Kas tieši ir Mājas gariņš un kas ir citi gari. Pastāstīšu savu versiju.
Tātad, māju ietekmē enerģētiski ļoti dažāda līmeņa gari. Parasti lielākā daļa šādu garu nav jāņem vērā, jo tie nedarbojas spēcīgi vai arī ir mierīgi un neitrāli, taču gadās, ka kāds gars ļoti spēcīgi ietekmē, tad ir jāsaprot, ka visi gari nav vienādi un nevar pret visiem attiekties vienādi. Tas var izklausīties sarežģīti un mistiski, bet patiesībā ir samērā vienkārši.
Tātad, mājas mēdz ietekmēt dažādi lieli, spēcīgi gari, kā valstu, pilsētu, dzimtu gari. Valsts gars ietekmē mājas, kur ir notikuši valstij svarīgi notikumi, kur darbojas valdība un saeima, prezidents un tamlīdzīgi. Tāpat ietekme var būt mājās, kur auguši un dzīvojuši cilvēki, kas mainījuši visas valsts likteni. Dzīvojot šādās mājās, stipri jūtama Latvijas vai citas valsts klātbūtne. Kā tas izpaužas? Šī māja būs cieši saistīta ar Latviju. Kad Latvijai veicas, ir uzplaukums, tad veicas un uzplaukst arī māja, un otrādi. Cilvēkiem var būt īpaša vēlme darboties Latvijas labā vai tieši otrādi, bet valsts jēdziens šim cilvēkam var būt ļoti svarīgs, labā vai sliktā nozīmē.
Dažkārt tas var neizpausties, ja ir citi, spēcīgāki faktori. Tas var neskart cilvēkus, kuriem dziļi iekšēji valsts ir vienaldzīga un šis jēdziens viņus neskar, bet ietekmēs tos, kas šis jēdziens ir tuvs. Ja šo enerģiju uztur un spēcina, viņa ar gadiem tikai pieaug, bet, ja neliekas ne zinis, valsts gara klātbūtne izplēn.
Tieši tāpat ir ar pilsētu, novadu, ciematu un ciemu gariem. Cilvēki spēcina šos garus vai arī tos apvieno, sašķel, var notikt dažādi. Gari ietekmējas no egregoriem un otrādi. Kamēr cilvēku prātos ir aktīvs vecais, piemēram, rajonu teritoriālais dalījums, kamēr pastāv vecais "Aizkraukles rajona" jēdziens, tikmēr tas pastāv arī enerģētiski. Kad tas izzūd, pārejot Aizkraukles novadā, nomainījies ir arī egregors. Vietas pastāvīgie gari ņem vērā, ka cilvēku dalījumā viņi tagad ir citādi, bet tas viņiem parasti ir vienalga, viņi pieturas kultūrvēsturiskajām robežām, kas bieži vien var pat cilvēkiem būt nesaprotamas, taču garu dzīve un cilvēku dzīve viena otru ietekmē, veidojot kopēju attīstību.
Lielākajā skaitā gadījumu šādi gari māju neietekmēdaudz. Tā atrodas konkrētajā vietā, protams, ka tiek ietekmēta no pilsētas, novada, ciemata gara un egregora, taču šī ietekme parasti nav fundamentāla, taču ir jāatceras, ka tā tomēr var tāda būt, ja dzīvojat kādā kultūrvēsturiskā vietā vai tās tuvumā.
Spēcīgi ietekmē pilis, pilskalni, senas apmetnes. Tādā veidā, pat nebūdami ar sēļu asinīm, jūs pēkšņi varat nedaudz piesaistīties sēļu garam, ja dzīvojat vietā, kur Sēļu gars ir spēcīgs.
Bet, kā jau teicu, šīs lietas kaut cik manāmi ietekmē tikai mazu daļu māju. Ļoti bieži notiek tā, ka māja kopumā varētu būt Rīgā vai Liepājā, lielas atšķirības enerģētiski nav, ja mēs koncentrējamies tieši uz konkrēto aspektu.
Citādāk ir ar spēcīgiem dabas gariem. Jūras, meža, kalnu un ezeru gari ir ļoti individuāli. Viens ezers nemaz nav enerģētiski līdzīgs citam ezeram. Ja dzīvojat pie kādiem ūdeņiem, kalniem, meža masīviem, šīs vietas gari noteikti ietekmē. Pat tad, ja dzīvojat plakanā vietā pilsētas centrā, zemē tāpat mitinās konkrēti gari. Ir mājas, kas ir ļoti saaugušas, piemēram, ar konkrētu mežu. Kad mežu nocērt, māja kļūst tāda kā bārene, tajā vairs nav tai nepieciešamās enerģijas, māja var sākt pat fiziski brukt kopā. Tāpat, ja sāk aizaugt un pārpurvoties mājas enerģijai pieaudzis ezers, arī māja var sākt pūt. Šāda saikne nav obligāta, bieži tās nav vai tā ir niecīga, taču tāda saikne ar dabas objektiem var būt un tā ir jāņem vērā.
Nākamais līmenis ir dzimtas un senči. Dzīvojot mājās, kur dzīvojuši jūsu senči vairākās paaudzēs, jūs saaugat ar šo dzimtas enerģiju vēl ciešāk. Ievācoties mājā, kur ilgi dzīvojusi jums sveša dzimta, gribot negribot sanāk pārņemt dzimtas enerģiju. To var mazināt vai palielināt, bet nevar novērst. Tāpat spēcīgu enerģētisko ietekmi atstāj spēcīgi cilvēki, sevišķi, ja viņi ir slavenības, jo slavenības ir publiskas personas, kas saaug ar savu atbalstītāju enerģijām, vienmēr pārstāv kādu egregoru, piesaistot to arī mājai. Ja mājā ir dzīvojusi enerģētiski svarīga personība, tā atstāj savu nospiedumu.
Nospiedumus, protams, atstāj visi cilvēki, sevišķi tie, kas dzīvojuši nesen. Jo nenozīmīgāks, vājāks cilvēks, jo mazāka ietekme. Diemžēl gadās arī ļoti spēcīgi destruktīvi cilvēki, kas ap sevi pulcē draņķīgus garus, piemēram, dzērāji - skandālisti. Katrs cilvēks draudzējas vai strīdas, bet kopumā piesaista gan egregorus, gan garus. Tie piesaistās arī ēkām un zemei. Var būt māja ar alkohola garu, var būt ar mākslas garu, un var būt ar abiem.
Tālāk jau ir ļoti personīgi, individuāli gari. Tie mitinās dažādās sfērās. Viena ir feju pasaule, dabas garu pasaule. Tā ir pēc līmeņa gandrīz līdzvērtīga mūsējai, kopējā medus kūkā nedaudz augstākā līmenī, bet gana tuvu, varētu teikt - paralēla. Šie gari dzīvo visur, kur ir kaut kāda daba, tātad jāsaka - visur. Gaiss mums tomēr ir visur, izņemot, ja jūs to pārkondicionējat un nelaižat dabīgu iekšā, visur mājo mikroorganismi. Taču - jo vairāk dabas, jo vairāk un dažādāki dabas gari. Viņi nāk arī mājās iekšā, lai gan tā nav viņu dabiskā vide, izņemot ļoti neindividuālus, baktēriju kultūrām līdzīgus garus, kas mitinās tiešām visur. Jūsu māju ietekmē koki un to gari, visi sīkie, bet individuālie ūdeņu, zemes un akmeņu gari, bet atkal - ļoti liela ir varbūtība, ka nevienam no šiem gariem nav īpašas nozīmes, taču var gadīties, ka ir. Tās ir personības, sākot no dižām un svarīgām, kas pārstāv augstāku esamību personīgo daļu uz zemes, līdz ļoti mazām un neietekmīgām, bet arī tikpat svarīgām. Pastāv vietas, kur cilvēki ir ziedojuši konkrētās vietas garam, jo tas ir ļoti spēcīgs, kā dievībai. Būtībā ļoti daudzas dievības arī patiesībā ir fejas, dabas gari, kas pārstāv arhetipus, milzīgus spēkus, taču to personīgajā, cilvēkam saprotamākajā daļā. Ja jūsu māja atrodas šāda gara ietekmes zonā, ar to nevar nerēķināties. Pilsētu centros tādu garu ir maz, taču viņi mājo parkos un pilsētu nomalēs.
Mentālā līmeņa gari ir domu būtnes. Tie ir gan cilvēku radīti, gan arī patstāvīgi, vismaz jau dotajā brīdī. Tie ietekmē ar domām, virza cilvēku sapņus un ieceres. Tie ir kaut kādā ziņā līdzīgi egregoriem, jo pārstāv visu to pašu, kas ir tajos, bet šie ir individuāli, personīgi. Taču mentālais plāns bieži vien pārāk slīd cauri mūsu pasaulei, tas vairāk mājo cilvēkos pašos un vietu ietekmē maz, lai gan gadās izņēmumi.
Cita līmeņa - atsrālā līmeņa gari - ir papilnam visur. Viņi piesaistās emocijām. Tie nāk un iet, taču gadās, ka uzkavējas arī ilgi. Šie gari ir ļoti dažādi, cik dažādas ir emocijas un sajūtas. Tie centrējas ap kāda veida enerģiju, kuru ēd. Ir tādi, kas ēd mīlestību un prieku, ir kas ēd naidu un dusmas. Cilvēkam no tā mazāk nepaliek, taisni otrādi - gari provocē to, ko viņi ēd, no cilvēkiem vēl vairāk. Kas ēd labo, tie cenšas izraisīt labo, kas slikto - tie vairo slikto. No šiem gariem nav iespējams izvairīties, cilvēki un astrālie gari dzīvo simbiozē, taču cilvēka varā ir noteikt, kādi gari viņa mājās mājos un ko tie vairos. Šie ir gari, kurus "ķer" un ietekmē dažādi zemākā līmeņa enerģētiskie starojumi, piemēram, augu gari un to smaržas, skaņas, vibrācijas, vārdu spēks tīri verbāli, bez domas, sāls un citas materiālās substances. Šis ir līmenis, kurā notiek maģija, kas izmanto fiziskos priekšmetus un vielas, un šajā līmenī tai ir liels spēks. Pat tad, ja jums tik labi neveicas ar savu domu un emociju pārvaldīšanu, astrālā līmeņa maģija var ļoti palīdzēt piesaistīt labākos garus, kas no jums centīsies izsaukt labāku reakciju, lai ar to barotos. Nav vienmēr nepieciešams "sākt no cēloņa", šajā gadījumā iespējams arī daļu spēka pielikt, sākot no apakšas, tas tikai padarīt to cēloņa meklēšanu vieglāku un emocijas vieglāk transpormējamas.
Ēteriskajā plānā mājo bezpersoniskas enerģijas, personīgo enerģiju nospiedumi. Tajā mājo spoki, visādas enerģiju izpausmes, ar ko nav iespējams sarunāties. Arī šo plānu ļoti ietekmē augstākminētie paņēmieni. Ēterisko plānu var pat uz brīdi iztīrīt tuvu ideālam, atstājot tikai labās enerģijas, panākot "tempļa efektu", kad māja kļūst par ideālu svētnīcu. Taču, diemžēl, tas nekad nav uz ilgu laiku, ja mājā nemitinās svēta dievība. Vienmēr atpakaļ savāksies astrālā un citu plānu radījumi, kas atkal provocēs savas enerģijas vēlamās, un viss atgriezīsies savās sliedēs. Visu uzturēt labāku var divos veidos - vai nu nemitīgi atjaunot ēterisko tīrību ar rituāliem un maģiju, vai mainīt augstākos plānus. Viens prasa darba kvantitāti, otrs - kvalitāti.
Svarīgi ir iztīrīt vietu, kaut uz brīdi, ja notiek maģiskas darbības. Ir vērts satīrīt visu šmuci, ja tiek ietekmēta realitāte. Uz to brīdi labāk panākt "tempļa efektu" pat tad, ja cilvēks zina, ka tas būs uz ļoti īsu brīdi, jo tūliņ prātā nāks sliktas domas un sāksies negatīvas emocijas. Tomēr ir pilnīgi droši, ka šīs emocijas un domas būs tajā brīdī vieglāk kontrolēt un tās nāks lēni un sākumā negribīgi, kā kāpjot sērskābes kolbā, jo pirmie nācēji dabū ļoti nepiemērotus apstākļus.
Kas tad ir tieši mājas gars? Tas ir augstākā, ļoti individuālā un ar mentālo plānu robežojošā līmeņa astrālais gars, kam saknes nāk dabas pasaulē, tāpat kā mums, bet viņš ir civilizējies tāpat kā cilvēks un atgādina pieradinātu dzīvnieku, tikai nesakiet to viņam, kas ir pats atnācis līdzi un pieradinājies. Tiesa, viņš nav dzīvnieks, bet ir cilvēkam samērā līdzīga būtne ar visai cilvēcīgu raksturu, domām un emocijām. Šis ir ļoti specifisks gars, kas dzīvo dziļā simbiozē ar cilvēkiem. Tādu specifisku garu ir daudz, bet lielākā daļa no viņiem uz mums neattiecas, tāpēc mēs neko daudz par viņiem nezinām. Mājas gars uzskata, ka mājas pieder viņam, cilvēki tur tikai dzīvo, un viņam nav iebildumu. Mājas gars tieši meklē cilvēkus, jo, tāpat kā visi astrālie gari, kas saistās ar cilvēkiem, ēd to emocijas. Mājas gars ir vissvarīgākais gars cilvēku mājās, jo viņš nosaka toni, cīnās un piesaista citus sev līdzīgus garus. Jo laimīgāks, apmierinātāks mājas gars, jo vairāk viņš ņem vērā cilvēku intereses. Mājas gars nevar būt izteikti ļauns. Tur, kur dzīvo ļoti ļauni cilvēki, mājas gars neiet. Tur mājo tikai visādi mošķi, jo nav, kas apsaimniekotu teritoriju.
Tieši tāpēc Mājas gars ir vissvarīgākais, jo viņš kontrolē durvis, pa kurām nāk un iet citi gari. Ir vāji un neaktīvi mājas gari, kas īpaši ar to nenoņemas, ir spēcīgi gari, un, ja jums ir spēcīgs gars, tad ļoti nepieciešams, lai viņš strādātu jūsu interesēs nevis domātu tikai par sevi. Vislabāk ir strādāt komandā :)
Tā apmēram par gariem :)

Vispār man gribētos reiz uztaisīt pasākumu, cilvēka godināšanas rituālu, kurā katrs cilvēks pēc kārtas sēdētu ar kroni galvā uz troņa, un visi pārējie viņu cildinātu - patiesas lietas, īstas, par visu labo, ko viņš māk, no sirds, bet meklējot vislabāko, visdižāko un cēlāko - jā, pat tādus vārdus! Sākot jau ar to, ka viņš ir unikāls dabas veidojums, tāds, kāds nav neviens cits, ka viņā ir dievišķā dzirksts, cauri viņa sasniegumiem darbā, hobijos, ar viņa nozīmību konkrētam cilvēkam, cik viņš ir labs draugs, un beidzot ar viņa izskatu - cik viņam skaistas rokas, cik burvīgi mati, cik laba gaumes sajūta un dziļš skatiens. Visi to teiktu, paklanoties, dedzīgā balsī, un cilvēkam tronī vajadzētu vērot, kā viņš jūtas.
Man liekas, ka veselam, normālam, sabiedrības nesadrāztam cilvēkam vajadzētu justies LABI.

Par to Eiropraidu un visu ar to saistīto... man kā faktiskās nevis reprezentatīvās kopienas sastāvdaļai ir ko teikt par šo pasākumu. Ne jau es noliedzu, ne, nekādā gadījumā, bet man ir nedaudz sāpīgi, ka Praidi, manuprāt, parāda mūs visus tikai vienā gaismā - tādā, kāda ir šīs kopienas viena sastavdaļa - subkultūra.
Jā, es atbalstu šādu cilvēku aktivitātes un pasākumus, mūsu cīņu par vienlīdzīgām tiesībām, taču iesaistīties tajā nopietnā līmenī es nespēju. Es zinu, ka mans piemērs ir daudziem cilvēkiem pierādījis, ka šādi cilvēki nedomā tikai par seksu un nav kaut kādi apsēsti seksopāti, taču es nekad neietu Praidā un diez ko neilgojos uzturēties LGBT cilvēku kopienā.
Nē, man nav tāds viedoklis, ka Praids ir nevajadzīga seksualitātes izrādīšana vai kā citādi neatbalstāms pasākums, taču man ir problēmas ar šīs sabiedrības kultūru un subkultūras paradumiem. Nevaru neko padarīt, ka man tas viss liekas briesmīgi bezgaumīgi. Man nepatīk nevis šo cilvēku seksuālā orientācija, bet gan pasākuma vizuālais un izpildījuma noformējums. Cik es esmu skatījusies praidu video, gan citu valstu, gan Latvijas, tie ir tik šausmīgi bezgaumīgi pasākumi, ka pilnīgi riebjas. Cilvēki saģērbjas kā striptīzdejotāju un papagaiļu krustojumi, dīvaini vaikstīdamies un gorīdamies dodas pilsētas ielās, un cer, ka viņi kādam iedvesīs pēkšņu "sapratni un atbalstu". Man šķiet, ka tas tikai arvien vairāk attālina un sabojā priekšstatu. Ja tas būtu gaumīgs, normāls pasākums, es tādā noteikti ietu!
Cik esmu bijusi šīs subkultūras vidē, piemēram, senāk klubā "Purvs", man patika, ka cilvēki ir brīvi, atvērti, ka var uzvesties jocīgi un dīvaini, bet tam visam ir tāds konkrēts dīvainums, kā jau jebkurai subkultūrai. Kādam arī varētu likties dīvaini metālistu un gotu pasākumi. Es pilnīgi saprotu! Pačkas kratīšana, ragu žesti, pārspīlētās pozas un drūmās sejas izteiksmes daudziem varētu likties tieši tikpat smieklīgas un nepatīkamas kā man liekas gorīšanās, smalkās, saldās balšteles, varavīkšņainie, piedošanu, bet tomēr vulgārie apģērbi un citas subkultūras pazīmes.
Man nav nekādu aizspriedumu bet LGBT cilvēkiem, es pati esmu to skaitā, ja arī šobrīd nepiekopju, bet tieši subkultūra kā sabiedrība, ar visiem tās rituāliem, pazīšanās zīmēm un noteikto uzvedību man izraisa drebuļus. Es pazīstu tādus cilvēkus kā es, kas neiet speciāli tādā sabiedrībā un no malas ne ar ko neatšķiras no pārējiem (vai atšķiras, bet ne tādā ziņā), un tie ir pilnīgi normāli, forši cilvēki, taču es nekad nespētu iejusties tajā sabiedrībā.
Es atbalstu Praida rīkošanu un tā mērķus, un saistībā ar to, ka šis ir Eiropraids, man pat ir neliels kārdinājums paskatīties, taču, tie ir sualgrieži, kad man būs citi pasākumi, un tomēr... nu nē, tas nav nekādā saistībā ar mani, nekādā. Mēs visi neesam tādi kā tie cilvēki, kas puspliki un saģērbušies par ākstiem drasē pakaļas gorīdami pa ielām.
Nu neesam. Daudzus no mums jūs nekad, nekad neatpazītu, jo visas tās izdarības ir nevis seksuālās orientācijas, bet gan konkrētas kopienas pazīmes.
To der zināt un iegaumēt. Mēs visi neesam tajā kopienā un ne visi atbalstām šo stilu, dzīvesveidu un konkrēto subkultūru. Mūsu vidū ir gan ļoti bagāti, gan lietišķi, gan ieturēti un gaumīgi, gan arī pilnīgi citā veidā dīvaini cilvēki, kam nav nekāda sakara ar šo karnevālistisko izgājienu pasaules pilsētu ielās.
Lai viņiem veicas! No sirds novēlu! Bet nekādu sapratni tas, diemžēl, neveicinās.

Kristietībā lielākais grēks ir lepnība.
Kristieši ir ļoti, ļoti uzspiedoši uz savu vienīgo patiesību un glābšanu tikai caur Kristu.
Laikam tas arī ir tas grēks, par kuru es runāju iepriekšējā ierakstā.
Viss nostājas savās vietās.

Man liekas, ka cilvēku domāšanas pārlieku atšķiras, lai mēs te varētu runāt par kaut kādu vienotību. Cilvēki pilnīgi dažādas lietas uztver kā patiesību, un viņi tiešām ļoti dziļi izjūt to patiesību, piedzīvo to mistiskajās pieredzēs. Kopš mācījos Teoloģijas fakultātē starp kristiešiem, es to dziļi tā izjūtu, ka patiesības tiešām ir ļoti dažādas.

Man šķiet, ka kristieši ir tās dvēseles, kas tiešām ir apgrēkojušās, viņām ir iedzimtais grēks, ko var glābt tikai Dievs, tās ir grēka un nožēlas pilnas dvēseles, kas ir derīgas tikai mūžīgai Paradīzei, bet nav derīgas tālākai evolūcijai. Tās atsakās no evolūcijas un viņām tiešām šī inkarnācija būs pēdējā, ja viņas spēs izveidot kontaktu ar konkrētu Dieva personību - Jēzu, kas ir piekritis šī grēkā kritušās dvēseles glābt. Tās tiek norakstītas tālākai attīstībai, bet ne iznīcinātas, tās nonāk vai nu Paradīzē vai Ellē - atkarībā vai tiek izglābtas vai nē. Ja nepilda nosacījumus, uz kādiem šis konkrētais Dievs - Jēzus - tās ir piekritis žēlsirdīgi glābt, tad tās nonāk Ellē - nezinu, kas tas ir, varbūt pārstrāde vai ilga labošanas iestāde. Pārējās attīstās un piepilda savu potenciālu, bet kristiešu dvēseles Paradīzē mūžīgi vai arī ļoti ilgi vienkārši marinējas, jo no evolūcijas ir atteikušās sava grēka dēļ.

Tāpēc citi cilvēki nespēj saprast šo grēku un vajadzību pēc glābšanas, ka viņiem nav šāda grēka, taču esmu sapratusi, ka daudziem kristiešiem tiešām ir kaut kāds dvēseles defekts. Viņi to izjūt ļoti skaudri un ilgojas tikt glābti. Taču tāpat viņi uzspiež pārējiem šo savu grēcīgumu, sakot, ka tāds ir visiem, bet tā es nedomāju. Man tāda grēka nav un mani nav tādā veidā jāglābj. Tāpat kā daudzus cilvēkus.

Man šķiet, ka šeit tiešām ir kāda fundamentāla atšķirība, jo es vairs nevēlos noliegt šo pieredzi un izjūtu, sakot, ka tā ir nepareiza. Tur ir kaut kas ļoti dzilš, ko šie cilvēki tiešām izjūt kā realitāti.

Varu pavisam īsumā paskaidrot savu viedokli, kāpēc par Dievu ir dažādi viedokļi. Ļoti reti kur atšķiras viedoklis par to, ka Dievs radīja pasauli. Dievs ir Radītājs. Tāpat ļoti reti kur ir tā, ka Dievs kaut kādā veidā nevadītu pasaules attīstību un nebūtu visuredzošs. Tās liekas ir trīs Dieva ļoti noteiktas īpašības. Protams, ka ir reliģijas, kur kaut kas ir citādāk, bet kopumā tās ir ļoti skaidras.
Tagad mums ir jāpieņem, ka pastāv dvēsele, kas kaut kāda iemesla dēļ nāk iemiesoties ķermenī. Lielākoties tie, kas tic Dievam, tic arī tam - pēcnāves dzīvei. Tātad pieņemam, ka pastāv nemirstīga dvēsele, kas pārdzīvo nāvi. Citādāk mums nav jēgas te spēlēties.
Tātad, kāpēc Dievs tomēr ļoti atšķiras un prasa dažādas lietas no cilvēka?
Pirmām kārtām - kāpēc visiem visur vienmēr pastāv viedoklis, ka visas dvēseles ir vienādas un iet vienu ceļu? Kurš jums to pateica? Kāpēc ir tik strikts viedoklis? Ja nu taisnība ir gan kristietim, ka ir tikai viena dzīve, gan hinduistam, kas saka, ka vairākas? Ja nu viss atkarīgs no tā, kādu ceļu dvēsele izvēlas? Vai varbūt, ka viņas jau piedzimst konkrētā ceļā - ar nolemtību būt kristietēm vai hinduistēm? Varbūt ir dažas, kas svārstās, tās piedzimst rietumos, kur var izvēlēties. Varbūt, ka dvēseles cilvēkiem vispār ir nereāli dažādas un darbojas pēc pilnīgi dažādiem likumiem. Kurš teica, ka visas vienādas? Kāds ir tādu dvēseli redzējis?
Tad arī var būt tā, ka Dievs rāda savu seju katram citu, tādu, kā vajag konkrētajai dvēselei. Kristiešiem pagriež vienu, hinduistiem - citu, ateistiem vispār nepagriež un viņiem tā arī notiek, kā viņi tic - nāve ir beigas.
Varbūt, ka Dievs vēlas katram dot tādu iespēju dabūt to, ko viņš grib. Ja tu gribi izbeigties pēc šīs dzīves - lūdzu, esi ateists un materiālists. Gribi, lai Dievs tev iedala, kā viņš pats grib - esi agnostiķis vai nekonkrēti ticīgais. Gribi ilgi reinkarnēties - izvēlies hinduismu. Gribi, lai dzīve ir ciešanas - budismu. Gribi, lai Dievs ir ļauns - spirituālo Sātanismu.
Dievs varbūt vienkārši piedāvā katram cilvēkam izvēlēties dzīvi, kādu viņš grib. Vai arī izvēles nav - dvēseles pašas ir nereāli dažādas, tikai samestas dzīvot blakus. Tad nu katrai grupai ir savs Dievs, sava Dieva seja, jo tās nav līdzīgas.
Varbūt, ka dvēseles patiesībā katra sastāv no cita materiāla un nav vispār pielīdzināmas savā starpā. Tā tikai mēs esam iedomājušies, ka tās ir tādas, kā mūsu bioloģiskie ķermeņi - nedaudz atšķirīgas, bet tomēr ļoti līdzīgas.
Tad nu katrai atšķirīgajai dvēselei ir vajadzīgs citāds vadmotīvs - citāds Dievs.
Tā ir mana teorija par to, kāpēc priekšstati par Dievu ir tik dažādi. Kāpēc likumi, kas tiek uzstādīti no Dieva, arī ir atšķirīgi.
Es domāju, ka vai nu dvēseles ir dažādas pašas par sevi, sadalītas grupās, vai arī mums ir dota izvēle - izvēlies, ko tu gribi - kādu Dievu tu gribi, kādu nākotni.
Manā uztverē Dievs ir Viss, Viņa ir Visāda, jebkāda, jebkas, kas ir noticis, ir Viņa, Viņai piemīt visas iespējamās īpašības un Viņa ir laiks un telpa un visas citas dimensijas un esamības plāni. Viņa var būt jebkāda, kādu mēs viņu gribam redzēt.
Lūk, mans izvērstais viedoklis par to, kāpēc Dievs ir dažāds un kāpēc, jā, nav vienas definīcijas.

Tas tik ir fantastiski, kā cilvēki veselām čupām vienmēr metas man virsū, kad es saku, ka man kaut kas notika tāpēc, ka esmu veikusi kādu maģiju. Nez kāpēc tas neskaitās nepieklājīgi. Parasti, ja kāds saka, ka jūtas labāk, jo pievērsies sportam vai veģetārismam, cilvēkiem tomēr kādas robežas, viņi nemetas otram virsū, mēģinot iestāstīt, ka tas nu nemaz nebija tāpēc.
Nu strādā man, strādā. Ne jau vienmēr, bet strādā. Pat tad, ja es izdaru un aizmirstu. Bet man vienmēr mēģina iestāstīt, ka nē, tās ir tikai manas iedomas. Bez kompleksiem mēģina nolikt manu pārliecību. Es nedusmojos, es jau esmu pieradusi, bet tas tik tiešām ir jocīgi. Pat pret kristiešiem, kas stāsta, ka viņu dzīve uzlabojās, jo viņi atrada Jēzu, izturas iecietīgām un parasti saka - nu var jau būt, ka TEV tas strādā un palīdz.
Bet par maģiju, kas ir atkal mana ticība, man visu laiku meklē kaut kādus pierādījumus, kāpēc, lūk, tas patiesībā nevarēja strādāt, kāpēc es to tikai iedomājos.
Nesaprotu, ar ko ticība maģijai ir zemāka un necienījamāka par ticību Jēzum? Un kāpēc skaitās tik normāli un pieklājīgi uzbrukt manai pārliecībai un brutāli mēģināt mani pārliecināt, ka nekas tur patiesībā nenotika?
Galvenais, ka tā dara pat paši pieklājīgākie un man tuvākie cilvēki.
Bet man dažreiz nostrādā tā, ka vienā mirklī pēkšņi pazūd kaut kas nevēlams vai tieši otrādi - parādās vēlamais. Sūri, bet tas nestrādā visās jomās, protams. Taču ir tādas, kur strādā pat ļoti labi, ja man izdodas savākt pietiekami daudz enerģijas rituālam.
Tāpēc es par tu runāšu bez kautrēšanās. Noliedziet, ok. Šajā gadījumā es necentīšos atriebties vai ko pierādīt.
Taču jūs esat nepieklājīgi cilvēki, kas uzbrūk cita dziļākajām reliģiskajām/ticības/filosofijas/dzīvesveida jūtām un apšauba man pilnīgi neapšaubāmu pieredzi, par kuru patiesībā jums pašiem nav ne jausmas.
Jā, man arī liekas smieklīgi dažas jūsu pārliecības, tiešām. Taču jums tādas var būt un es cenšos nenoliegt jūsu pieredzi.

Novadīšu gan Lucavsalā pasākumu. Ja tas nav kaut kā cita ietvaros, tad nāks tikai tie, kam tiešām interesē.

https://www.facebook.com/events/1484888088416461/

"Vēl mani kopš bērnības aizrauj tās vafeļu tūtiņas 9m ar taustekļiem iebiezinātā piena vietā".
Es esmu ļoti jocīga.
Bet palmu krabi vajag kutināt, tad viņš atlaiž spīli :)
Viņos arī atdzimst senču gari.

Mums nav obligāti nepieciešams veltīt garas lūgšanas karadarbības vai dabas katastrofu plosītām vietām, dabas piesārņojumu vai cilvēkiem ciešanās. Tas ir jauks, vienojošs pasākums, protams, taču katrs mēs varam piedalīties labās enerģijas celšanā pavisam vienkārši. Katru reizi, lasot rakstus, kaut vai tos ieraugot, izdzirdot runājam par šīm tēmām vienu pašu sekundi noraidiet labo domu kā vienu pašu spožu dzirksteli. Lai tas kļūst par paradumu! Katrai negatīvai ziņai pretim viena maza, sekundi gara dzirkstelīte, enerģija dziedināšanai!
Tas ir tik viegli, taču, gan prātā un zemapziņā, gan enerģētiski tas mums dod pozitīvo virzienu uz dziedināšanu, celšanu, atjaunošanu, nepakļaujoties pasaules negācijām.

Tieši feju balles daļa nebija tik laba, kā iepriekš, lai gan arī bija ļoti laba, bet viss pārējais bija burvīgi. Pats galvenais jau jaunā vieta - manas jaunās mājas, lielais, skaistais dārzs, skaistā istaba, pilnīgi jauna vieta, kas kļūs par mājām. Pēc šī pasākuma es tiešām sajutos tā, ka tur dzīvošu.
Un... beidzot izdevās izdarīt VISU, kas Balteinā pienākas :)
Skaists pasākums, burvīgi cilvēki, lai gan bija arī nepatīkams incidents un kādam tika izbojāts tas prieks piedalīties dejošanā. Taču tie bija nieki, viss bija skaisti un man liels prieks :)

Sēžu savās topošajās mājās, pavisam viena, noskaņojusies uz lielām lietām :)
Veselu mēnesi esmu strādājusi pie rituāliem, nu takš, jābūt neaizmirstami! :)
Beltains ir mani svētki. Es - tas ir par seksu - un Beltains ir par seksu. Brīdis, kad Dieviete un Dievs ir polarizējušies katrs uz savu pusi, kad enerģija ir vibrējoša un ož pēc ozona, jo nepārtraukti sper zibeņi starp abiem poliem. Jāņos tas viss izlādēsies sprādzienā un notiks kosmiskā savienošanās, bet šobrīd mati ceļas stāvus, cik viss ir seksuāls. Zied un pārojas, un apputeksnējas un pumpurojas, kā nu kurš to dara, bet visa pasaule atvadās no prāta un pakļaujas instinktiem.
Murrr, dievinu :)
Jā, Beltains kopš pagājušā gada ir mans mīļākais sabats. Iekšēji arī jau sāk kļūt svarīgāks par Mabonu. Man parasti vislabāk patika svinēt Jāņus vai Samhainu, bet kopš pagājušā gada - nu arhhh... Beltains ir mans :) Iekšēji es visvairāk esmu izjutusi manai dzimšanas dienai tuvo Mabonu - rudens ekvinokciju, bet to īpašo sajūtu es nekad nespēju dalīt ar vēl kādu. Taču laikam nupat Beltains ir mani mīļākie svētki kā iekšā, tā ārā.
Murr, murr, murr :)

Kādam nav tusējamais garīgais? Mēs ar Koku gribētu patusēties kaut kur, var ārā, piemēram, pie kāda ezera, var pie mums, var pavisam kādā citā tusiņā piedalīties, ja kāds ņem pretim :D
Ir kāds vēl, kas gribētu patusēt? Kaut vai mēs tevi iepriekš nepazinām :D
Kādu stundiņu gan jau gaidīsim pieteikumus un piedāvājumus :D

"Ja gribat, lai jūsu bērni brauc ciemos, lieciet starp jums mīļumu, prieku, pozitīvas patīkamas emocijas un jūs nebūsiet vientuļi”.
Perfekts raksts!!! Latvijā vecie cilvēki ir vieni vienīgi burkšķētāji, viņiem nav nekādu interešu, viņi tikai sūdzas, grib visu noteikt, manipulē, viņiem ir vienīgā patiesība pret mūsdienu izlaidīgo dzīvesveidu. Bet parasti vaino tikai bērnus, ka pamet vecos cilvēkus.
Kā lai pie tāda brauc, ja tā ir viena vienīga problēma? Latvijā tiešām cilvēki nemāk novecot un tas ir padomju mantojums. Zemnieciskumu gan es te nepiesauktu. Dainās ir iekodēta milzīga cieņa pret veciem cilvēkiem un ir redzams, ka viņi ir devuši "gudro padomiņu" nevis mūžīgas negācijas.
Man arī būtu gribējies labākas attiecības ar savām vecmāmiņām un citiem radiem, bet paaudžu saskare tiešām Latvijā ir pilnīgi samaitāta.
*
http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/192170/profesore-par-attiecibam-ar-berniem-atbildigi-vecaki-vienmer?fb_action_ids=868179099916548&fb_action_types=og.likes