teiksma_ragana

Atmosfēra tiešām mājīga, sajūta, ka apkārt jauki cilvēki, bet... protams, ka viss kā jau parasti iet vienā kavējošā haosā, par to es nebrīnījos.
Brīnījos par to, ka esmu uzaicināta vadīt sadziedāšanos, kur tas interesē 10% apmeklētāju un arī tiem dažiem laikam tik tā viduvēji. Nebiju gaidījusi tik mazu atsaucību un pilnīgu nevēlēšanos piedalīties. Mani taču galu galā tur aicināja! Likās, ka tad jau cilvēkiem interesēs, bet nē.
Tas, ka pakārt haoss un cilvēki pat aplī sēžot tarkšķ un traucē vai blakus spēlē uz ģitāras kaut ko pilnīgi citu, kā es dziedu, to es biju gaidījusi, jo tādi jau ir hipsterhipiji. Bet to, ka tik maz būs dziedātgribētāju - nu nē...
Lai gan viss pasākums atstāja viegli nenobriedušu, tomēr kopumā patīkamu iespaidu, liekas, ka nav vēlmes tur atgriezties.
Kuram gan ir laba sajūta būt uzaicinātam uz pasākumu vadīt kaut ko tādu, kas gandrīz nevienu neinteresē. Liekas, ka tas laikam bija izmisuma solis, jo neviens cits tam baram negribēja dziedāt un vispār piedalīties :D
Bet man ir prieks, ka cilvēki darās. Ekolietas ir atbalstāmas visādos formātos un ideja visam ir ļoti laba.
Lai veicas viņiem.

Vēlējos pastāstīt arī vairāk par kaķiem un enerģiju.
Pavisam īsumā par pašām svarīgākajām lietām.
Kāpēc kaķi ver vaļā durvis pat tur, kur nemaz netaisās iet? Kāpēc viņi lien visādās tumšās vietās, kur stāv sen nekustinātas mantas? Kāpēc viņi cenšas atvērt to skapīšu durvis, kas visretāk tiek kustinātas?
Tam visam var būt prozaiskāki iemesli – kaķis jūtas drošāk kaut kur nolienot, bet tam arī var būt citi iemesli.
Kaķis ļoti labi jūt mājas enerģiju. Latvijā mājās biežāk ir sastāvējušās enerģijas, ne pārāk ātras enerģijas problēmas. Mums ir raksturīgi visu piebāzt ar mantām, arī pagultes, malas starp skapi un sienu, visādus zemos plauktus piestūķēt ar mantām, ko nekustina gadiem ilgi. Tas viss ir ļoti kaitīgi, ja arī citādi enerģija ir sastāvējusies. Mūsu platuma grādos, kur ir tumšs un bieži drēgns, mums ir vairāk jācenšas enerģiju iekustināt nevis slāpēt tās skrējienu. Izņēmums ir tie dzīvokļi, kuros ļoti izteikti dominē Gaisa un Uguns stihija, bet tādi Latvijā nav nemaz tik daudz.
Pat minimālisma stila dzīvokļos tomēr parasti ir kāds sienas skapis, kurā sabāzti krāmi vai arī ļoti sezonālas lietas, ko reti aiztiek. Bieži vien mums trūkst vietas, lai visu sakārtotu normāli.
Visur, kur stāv ilgi nekustinātas mantas, kur krājas putekļi un nemainās gaiss, nemainās arī enerģija. Kaķis to jūt. Viņš ver vaļā durvis un lien tumšos stūros, lai tur izkustinātu enerģiju. Ja mājās ir tumšs, ir daudz sabāztu mantu, tad vajag pēc iespējas turēt vaļā visas durvis, aizvērt tikai tad, ja ir ļoti liela nepieciešamība.
Ja mājās ir ļoti gaišs, lieli logi, minimālistisks stils, maz mantu, plašas telpas, daudz istabu, kas savienotas savā starpā, sevišķi tad, ja tās ir taisnā līnijā, kaķis var sākt uzvesties psihopātiski. Skraidīt, ņaudēt, nespēt sev rast mieru. Tas nozīmē, ka enerģija skrien cauri mājai kā tukšai vietai. Vislabāk ir, ja tā plūst kā nedaudz līkumota upe, mierīgi, bet samērā strauji.
Tomēr mūsu platuma grādos, kur ir maz saules un enerģija vispār ir no Jūras tuvuma samērā smagnēja, šī ir reta problēma, pat tad, ja māja it kā būtu tāda, kur varētu būt šāda problēma, ne vienmēr tā arī ir. Zinu māju, kas ir ļoti, ļoti gaisīga, bet tā atrodas mežā un tas pilnībā līdzsvaro visu. Kaķis tajā mājā uzvedas ļoti mierīgi.
Ja kaķis spēlējas ar kaut ko neredzamu, priecīgs skraida pakaļ, pēkšņi ne no šā, ne no tā murrā, viņš visticamāk sazinās ar Mājas gariņu. Tāpat – ja kaķis ir nemierīgs un bailīgs ne no kā, kaut ko vēro satraucies, tad ir kaut kas nelāgs, tās jau zināmas lietas. Kaķi ļoti labi redz astrālo plānu, kurā mājo gan Mājas gars, gan arī citas būtnes, kas mitinās mūsu mājās un to tuvumā.
Par kaķa gulēšanu tur, kur jāliek darba krēsls un jārīko aktīvā darba vieta – ir ļoti dažādi kaķi. Parasti tā ir taisnība, bet ne vienmēr tā būs. Tāpat neesmu ievērojusi, ka kaķiem īpaši patiktu gulēt uz jebkādām āderēm. Patiesībā kaķiem mainās guļasvietas, periodiski tie grib gulēt vienā, periodiski – citā vietā. Es to vairāk saistu ar klejojošajiem enerģijas virpuļiem, vismaz man tas tā ir pierādījies. Tās mēdz būt samērā aktīvas struktūras, kas kaķiem patīk.
Tomēr ir tā, ka visus līmeņus kaķi neredz. Viņiem ir samērā grūti pamanīt kaut ko no augstākā mentālā plāna – domformas, egregoru izpausmes un tamlīdzīgi. Tas, ka kaķis uzvedas ideāli vien nav nekāds rādītājs. Kaķim ir savs redzes spektrs, tāpat kā cilvēkiem.
Katrā ziņā tas, ko rakstīju pašā sākumā – ja kaķis visu laiku ver durvis un lien dažādās ļoti slēptās vietās – ir vissvarīgākais, kas ļoti jāņem vērā.
Ja kaķis slimo, tad tas visticamāk nav saistīts ar mājas, bet ar cilvēka enerģiju, kaķi vairāk paņem slimību, nelaimi uz sevi, bet ar māju strādā citādā veidā, taču var būt arī citādāk. Ja mājās jau ir tik slikta enerģija, ka kaķis netiek galā un tas kļūst bīstami saimniekam, viņš var šo sākušos lsimību paņemt uz sevi un pat mirt cilvēka vietā. Tā ka jācenšas, lai viņam tas nebūtu jādara.

Lai laba saziņa ar mājas palīgu – kaķi :)

Pēdējā laikā parādās ļoti daudz diskusiju un jautājumu par šo tēmu, tāpēc izdomāju pastāstīt vismaz dažas lietas par to, jo tā ir mana jaunā aizraušanās un specializācija.
Vispirms – tādu terminu es esmu izdomājusi – mājokļa speciālists – jo tāda profesija, arods, kā lai nosauc, pastāv jau sen, kā arī ar dažādiem vārdiem tāda profesija pastāv arī citās zemēs. Latvijā šobrīd ir modē ļoti dažādi speciālisti, bet lielais vairums viņu koncentrējas tikai uz kādu vienu sistēmu – Fen Šui, bioenerģētiku, āderu noteikšanu, senajām latviešu zinībām un vēl visādi. Es teiktu – mājokļa speciālists ir tāds cilvēks, kas kaut cik pieņemami pārvalda vairākas jomas, un vismaz vienu – labi. Iemesls, kāpēc labāk ir zināt no dažādām pusēm, ir tāds, ka arī problēmas nāk no dažādām pusēm. Jūs variet visu uztaisīt perfekti pēc ķīniešu Fen Šui, bet, ja jums tur ir ieperinājies ļaundabīgs gars, jūs tur maz ko panāksiet, lai gan pabojāsiet garam dzīvi. Jūs variet perfekti visu izplānot pēc senajām pagāniskajām zināšanām, bet, ja jums kaut kas izveidots nepareizi pēc psiholoģiskā viedokļa, štrunts vien būs. Ja jums pagalmā dzīvo aktīvi dabas gari, jūs varat uztaisīt sētu pareizā krāsā un skaitīt lūgšanas visos četros stūros, viņi vienkārši smiesies par jums. Tāpat var pielabināt garus, bet, ja gulta ir uz ugunsāderes, jūs tur neizgulēsieties un viss, gari kaut uz galvas var stāvēt, lai jums palīdzētu.
Tāpēc mūsdienās ir izplatīti tādi speciālisti, kas mēģina apvert pēc iespējas plašāku spektru no tā, kas svarīgs, veidojot mājokļa enerģētiku. Latvija vispār ir iestagnējusi valsts, mums ir dziļas tradīcijas, un tas ir skaisti, bet šeit kaut kā vēl arvien valda smieklīga māņticība, tiek piekopti ticējumi, kuru nozīmi vai jēgu neviens nesaprot, un to visu uzfrišina ar kaut kādām mūsu zemei nepiemērotām ķīniešu gudrībām. Tāpat tiek aktīvi noliegtas Neopagānisma zināšanas, kas vieno visu neopagānisko pasauli, bet latvieši spītīgi turas pie tā, ka Dievturība (tīrs Neopagānisms) nav nekāds pagānisms un vispār norobežojas savā sulā. Mums ir svētīgas tradīcijas, bet tas vēl arvien nav viss, tāpat kā ne visas gudrības nāk no Austrumiem.
Tātad, mājokļa speciālists ir vietai un laikam pieskaņojies praktiķis, kas veido savu sistēmu, balstoties uz lielu informācijas bagāžu no dažādām tautām, bet koncentrējas uz konkrētajai vietai svarīgāko. Mums nav svarīgi kaut kas par lieliem kalniem, vulkāniem, ledājiem vai kaut kādiem eksotiskiem radījumiem un gariem, kādi pie mums nedzīvo, bet kādi mājo citu tautu leģendās un ne tikai leģendās.
Tātad, mājokļa speciālistam un jebkuram cilvēkam, kas vēlas saprast savu māju vai dzīvokli un tam piegulošo zemi, ir jāņem vērā, ka nevar atdalīt tikai vienu vai dažas jomas un koncentrēties tikai uz tām., ja vēlas saprast savu vietu uz pasaules – fiziskajā telpā. Nosaukšu svarīgākās jomas, kas ir jāņem vērā, plānojot sava mājokļa enerģijas uzlabošanu un pirmām kārtām jau – saprašanu.

1. Zemes fiziskā vieta – pat tad, ja tas ir pilsētā. Uz kāda pamata stāv māja? Kas mums ir taisni zem kājām? Purvains, kūdrains pamats vai stingrs dolomīts? Te ir arī runa par fiziskajām āderēm.
2. Kādas enerģētiskās zonas šķērso īpašumu? Gan lielās, gan mazās.
3. Kādi obejkti mums ir apkārt – ūdeņi, meži, lieli akmeņi, pļavas, lauki, kalniņi, jūra, industriālie objekti? Kādu sugu koki, kas par augiem ir apkārt? Vai māju apciemo dzīvnieki – putni, zīdītāji, kukaiņi?
4. Kāds ir skats pa logiem uz dažādām pusēm?
5. Kam fiziski pieder īpašums – pašam, radiem, saimniekiem, pašvaldībai?
6. Kam garīgi pieder īpašums – vai tas ir sajūtās savs vai sajūta ir, ka nepieder pašam?
7. Kādi gari dzīvo apkārt – gan dabas objektos, gan cilvēku radītos?
8. Kādi gari dzīvo pagalmā – vienalga – kopējā vai privātā?
9. Kādi gari dzīvo mājās iekšā?
10. Vai ir tas, ko sauc par Sētas, Mājas, Pirts garu? Kādi tie ir? Kur dzīvo? Kāda ir to attieksme?
11. Kāda ir pašas mājas būtība, jo tas nav tas pats, kas Mājas gars. Kas to ir cēlis, kas tajā ir noticis, kas dzīvojis, kas nomiris?
12. Kādas ir mājas enerģētiskās zonas – kur ir fiziskais, kur enerģētiskais centrs?
13. Kāda ir mājas iekšējā enerģija, kā tā plūst, kur ir sastrēgumi, kur – nevajadzīgi paātrinājumi?
14. Kādi ir mājas spēka priekšmeti – altāris, fotogrāfijas, piemiņas lietas, jebkādi enerģētiski spēcīgi priekšmeti?
15. Kādi cilvēki šeit dzīvo?
16. Kādi mājas dzīvnieki šeit dzīvo?
17. Kādi augi šeit tiek audzēti?
18. Kādi enerģētiski veidojumi šeit pastāv – ilglaicīgie un īslaicīgie?
19. Kāds ir mājas četru elementu līdzsvars (vai piecu, ja kādam patīk ķīniešu sistēma)?
20. Kādas ir galvenās krāsas? Kādi ir galvenie materiāli? Kāda ir gaisma un skaņa šajā mājoklī?
21. Kādi simboli ir sastopami šajā mājoklī? Kāda informācija ir izstādīta, kādus domu tēlus tā rada?

Šeit nav aprakstīts viss, bet tas aptuvenais interešu spektrs, kas ir jāapsver, kad mēs vērtējam savu dzīvokli. Latvijā cilvēki mēdz ļoti pieķerties vienai jomai, pilnīgi ignorējot jebko citu. Vai nu pie visa vainīgas ir āderes, vai mājas gars, vai arī nepareizas krāsas.
Katram cilvēkam, domāt par savu mājokli, vajadzētu paskatīties ļoti plaši, no dažādiem aspektiem. Izvērtēt gan mājas ārpusi, pat daudzdzīvokļu mājām, gan vispārējo apkārtni, gan mājas vēsturi, gan iekārtojumu, gan garu pasauli – visu uzskaitīto, un tad uzreiz var parādīties kādas idejas, kas varētu būt problēmas cēlonis.

"Mēs iesim mājās!" Murmulis izlēma. "Dažkārt jau nav par ļaunu piedzīvot neparastus atgadījumus, šausmīgus notikumus, izmirkt līdz ādai, vienam pašam ar visu tikt galā un tamlīdzīgi. Bet, ja tas turpinās bezgalīgi ilgi, tad vairs nav omulības."
T. Jānsone "Burvja cepure".

Mani varēs satikt un ar mani padziedāt 25. aprīlī Lucavsalas lielās talkas nobeiguma pasākumā :)
https://www.facebook.com/events/100125610319740/

Jūtos ļoti bēdīgi. Ir cilvēki, kas gribētu nākt dziedāt, bet Jugla galīgi nav pa ceļam. Vajadzētu telpas centrā, bet es saņemu par pasākumu tik maz, ka, pieskaitot ceļa izdevumus, man 100% sanāktu pašai piemaksāt par pasākumu.
Nav man vajadzīgās apsviedības, nezinu, kur griezties, nav nekādu kontaktu. Bet tik ļoti gribas vadīt dziedāšanas, ka acīs cērt. Un cilvēkiem taču patīk! Vienīgi viņi nevar un nevēlas izbraukāt uz Juglu, un arī pasākuma notikšana dzīvoklī labu iespaidu, protams, neatstāj.
Kāpēc man nav pašai savas vietas, kur dziedāt :(

Lapa, kurā varēs sekot maniem padomiem, rituālu ieteikumiem, pārdomām un arī jokiem par maģiju, gaišredzību un visu, kas saistīts ar gara dzīvi :)

https://www.facebook.com/bastetateiksmaligo

Apsēdos uz poda un ieraudzīju savu pirmo pavasara zirnekli uz pretējās sienas. Kad gāju ārā, paņēmu smukumiņu rokās, lai aiznestu parādīt vīram, bet viņš man pa roku lielā ātrumā paskrēja kaut kur zem matiem. Rokas izplētusi, lai nesavainotu gāju pie vīra un paziņoju, ka kaut kur uz manis ir zirneklis, lai viņš to atrod. Atrada, abi papriecājāmies un aiznesu uz vanassistabu atpakaļ, lai dzīvo un ķer zvīņenes.
Man tas ir ikdienišķi, bet vēl arvien nedaudz sāpina, ka šis stāsts citiem liekas neticams, jo viņiem zirneklīša ieraudzīšana beidzas ar baltiem matiem, kliegšanu un nabaga radījuma nāvi.
Tiesa, es ūdens dienā redzēju ziemas zirnekli. Liela sniega lauka vidū 19. janvārī mēs ar kopu redzējām mīnus grādos pa sniegu kātojam melnu zirnekli. Apkārt simts metru radiusā ne iemītu pēdu, ne koku, nekā, tikai sniega klajums. Tas gan bija viens īsts izdzīvotājs, kur tāds radās, nav ne jausmas. Droši vien, ka ilgi gan neizdzīvoja.
Bet viņi ir tik jauki :) Skaisti, graciozi, mākslinieki kopš dzimšanas :)

Tā cilvēki atklāj jaunas sugas, lai saprastu, ka, iespējams, ir atklājuši pēdējo dzīvo tās sugas pārstāvi, vai vienu no pēdējiem. Tāpat kā jandzi delfīns kāds varbūt vēl ir palicis, funkcionāli tik daudzas sugas jau ir pazudušas. Tas ir neciešami sāpīgi skatīties uz šīm fotogrāfijām, tāpat kā uz Tasmānijas tīģera video, saprotot, ka tas arī ir viss, kas mums palicis.
Nav jēgas asarām. Tikai kāpēc tās neapstājas?

Mēģinu ierakstīt video ar jauno dziesmu, bet man viens murrkt nepārtraukti gan tieši murrkt, gan sāk kaut ko plēst, gan citādi trakot. Nācās nopērt un saliet ar ūdeni, lai gan citādi ikdienā, protams, drīkst gan murkšķēt, gan skraidīt, un nabaga zvērs taču nesaprot, ko tagad nedrīkst. Viņai taisni vajag brēkt un skraidīt, kad es dziedu vai notiek sadziedāšanās, ar divkāršu sparu. Kad ieraksta video, tad diemžēl tas neder, un kaķi bija jānoper.

Nākamā jau drīz - 25. martā, 19.30. Cilvēkiem ērtāk vēlāk, tad nu pārceļam pusstundu vēlāk.
Dziedāsim dabas skaistuma dziesmas.
Tas tiešām latviešiem ir ļoti attīstīts - dabas redzējums, tās skaistuma izjūta, dažādu nianšu saskatīšana, ir daudz skaistu dziesmu :)
Murr, cik jauki :)

May the full horror of your actions be revelead to you.
*
https://www.facebook.com/Better.Gnomes.Cauldrons/photos/a.302200993209065.66454.302197149876116/781260605303099/?type=1
*
Tādu lāstu es daudziem gribētu uzlikt. Protams, ka pati no tāda es baidītos.