I will explain myself very thoroughly
Ikdiena ar trīsgadnieku ir kā spēlēt nonstopā aliasi vai šarādes. Vai abus vienlaicīgi.
S:"Es gribu kartiņu ar sarkano auto"
T:"?"
S:"Nu to, ko vecāmamma uzdāvināja"
M:"Dzimšanas dienas kartiņu ar ugunsdzēsēju auto?" aiziet meklēt, 5 minūtes vēlāk atnāk, atradusi.
S:"Nē. Gribu to kartiņu ar sarkanu auto. Ar zilu auto. Ko vecāmamma uzdāvināja. Ar lidmašīnu. Ar sarkanu auto..."
M:"?!?", manāmā apjukumā
T: "Tu gribi izlokāmo transportlīdzekļu grāmatiņu? To dzelteno?"
S:"Jā!!!"
M: "Bet to tak es tev nopirku, nevis vecāmāte! Un tanī nav zila auto!"
T: "Neprasi..."