Šorīt sīcis pamodās biš pēc sešiem, apskāva guļošo mani un pateica, ka tētis grib iet lejā skatīties multenes un cept pankūkas. Grib taču? Ēēēēēj dīīīīīrst! Visjaukākais bija tieši tas "grib taču" beigās.

Vispār savdabīga fīča - jams pats nekad neko negrib. Vienmēr mamma grib iedot baranku. Tētis grib palaist mašīnā spēlēties. Tētis grib nopirkt saldējumu. Šķiet, ka psiholōģijā to sauca par projicēšanu?