tēvs ([info]teevs) rakstīja,
@ 2018-06-08 12:34:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Eko-šmeko rotaļlietas
Jau no paša sākuma izlēmām, ka centīsimies iztikt bez plastmasas rotaļlietām, jo to mūžs ir relatīvi īss, un, kad salauztas, nav īsti pārstrādājamas (vismaz mūsu galā nē - labākajā gadījumā iet uz sadedzināšanu). Tā vietā lai spēlējas ar koka rotaļlietām, tās pēcāk var kamīnā samest. Protams, ka radi/paziņas dāvina visādus plasmasas sūdus, kas vēl ļaunāk - mirgojošus un dziedošus krāmus. Baterijas, tas viens, bet tas troksnis ir neciešams. Protams, ka sīcim patīk visādi plastmasas krāmi un mirgojošas/trokšņojošas huiņas - jams tak ir izstrādātāju mērķauditorija. Mēs, savukārt, nejauši "pazaudējam" viskaitinošākās. Vai arī baterijas negaidot nosēžas nakts laikā. Un nevar nomainīt :(

Tā vietā dāma ada/tamborē/šuj visādus dzīvnieciņus un lellītes. Es, savukārt, šo to no koka un elektronikas uzmeistaroju. Un kautkā sanāk, ka dāmas taisītās rotaļlietas ir krietni ilgdzīvojošākas par manējām. Vilnai tomēr mētāšana, dauzīšana un košļāšana īsti netraucē. Izrādās, ka rotaļlietu dizains nemaz nav tik vienkāršs - tiem bērtniem tomēr ir nejēgā daudz spēka un apņemšanās visu lauzt. Kā ūdens - dod tik laiku un viss tiks izļurkāts līdz lūzuma punktam.

Pats pirmais meistarojums bija kautkas līdzīgs tradicionālajam celtnieku bukam, tikai krietni mazāks un slīpētāks. Kad sīcis uz muguras vien gulēja, to varēja pārlikt jamam pāri un iekarināt tajā rotaļlietas. Kautkas līdzīgs amīšu tradicionālajiem piekariņiem virs bērnu gultiņām (lidmašīnītes, putniņi, etc), tikai pārvietojams.

Vēlāk, kad sāka rāpot apkārt un interesēties par pasauli, saskrūvēju "aktivitāšu sienu" - biezāka finiera plāksne ar visādiem loriņiem virsū - rokturīši, durtiņas, ķēdītes, magnētiņi, velozvaniņš, utt. Vēlāk vēl salodēju potenciometru ar lielu rokturi un LED gaismiņām apkārt. Grozot gaismiņas slēdzās iekšā, efekts līdzīgs vecajiem audio pastiprinātājiem. Pat mikrene no pastiprinātāja nāca. Tas nokalpoja gandŗīz gadu. Līdz brīdim, kad sīcis vnk potenciometru aprāva. Mācība - šitādas lietas ar enkoderiem jādara, tie vismaz var griezties uz riņķi bezgalīgi. Nākamais eksperiments bija izdarīt to pašu ar reostatu. Sīcis atlauza reostatu no sienas (lai gan pats reostats bija otrpus sienai, bet "rotaļu pusē" bija tikai kloķītis redzams. Jidritvaikociņ. Reostats bija ar superlīmi pielīmēts (neatradās pareizas skrūvītes), atlauza ar visu finiera kārtu.

Tad izdomāju sanaglot no finiera pāris mājiņas. Paklājs ar pilsētas plānu un ceļiem ir, varētu piešķirt trešo dimensiju rotaļām. Izzāģēju, sanagloju, salīmēju. Diezgan palielas iznāca, 25x25x25 cm apmēram. Pus dienu nopisos. Nebiju iedomājies, ka tām mājiņām tak var ne tikai uz jumta uzkāpt, bet pat uzlekt. Izjuka. Labi, salīmēju kaktiņos papildus balstus, lai virsma lielāka. Pats uzkāpu virsū - nesalūza. Pagaidām nav iemanījies salauzt, par spīti mētāšanai, lēkāšanai un vēl velnsviņzin kam. Grēt saksess!

Virtuves apakšējos skapjos mums pannas un katli mētājas. Jau no gada vecuma sīcis tās atrada un sāka spēlēties "mammās". Tobiš gatavot. Un joprojām spēlējas, pāris gadus vēlāk. Par to būs cits ieraksts, tur daudz ko teikt. Vārdu sakot, vienā brīdī gribēja uz plīts cept savus kastaņus un čiekurus. Neļāvām. Tā vietā kartona kastē izgriezu caurumus, sabāzu LED gaismiņas iekšā, potenciometri klāt, caurspīdīgs vāks virsū un šeku-reku elektriskā plīts gatava. Kvēlo, bet nededzina. To arī pāris reizes saplēsa, bet es jau viltīgs, vairs pat nemēģinu lodēt, vnk sastiķēju, lai kopā turas un viegli salabot, ja apgriež kautkur kautko par daudz.

Pēdējais hīts ir konservu bundžas. Ne tradicionālo gaļas, bet tās iegarenās pupu un kukurūzas bundžas. Ja aploka asās malas, sanāk tīri normālas kanniņas, kurās var sakrāmēt lietas. Vai mest bumbiņas. Bumbiņas arī "na haļavu" - Ginesa bundžas iekšā ir baltas putojamās bumbiņas, dēļ kurām tās kannas neņem uz pārstrādi. Griežam vaļā, velkam ārā - smukas bumbiņas, kādus 2cm diametrā. Tiesa, tām vajag caurumus izurbt un izskalot, jo nav pilnībā noslēgtas un ar laiku alus nereti sasūcas iekšā. Un tad tas tur sāk pūt un savā nodabā smirdēt. Pieredze. Tās pašas pupu bundžas var krāmēt torņos, var izmantot kā mērķi mētāšanai. Mētāt var zeķes ar griķiem/zirņiem iekšā. Lido diezgan labi un pārāk nesāp, ja ieplivina pa purnu.

Vārdu sakot, māja ir pilna ar sūdiem. Jau iepriekš minētie čiekuri un kastaņi, tad ir īpaši vērtīgie akmeņi, veca tara, visur mētājas zirņi un pogas. Miskaste, vārdu sakot.

Gari sanāca, bet ir vēl. Vēlāk varbūt pierakstīšu ko klāt.


(Lasīt komentārus)

Nopūsties:

No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:
Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?