Nu, re, piesaucu. Nākamajā dienā pēc ieraksta par gultā nemīšanu slapji gan bērnu dārzs, gan mājas gulta. Oh, well..

Pa starpai noskatījāmies "Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi". Par spīti tam, ka ap filmas pusceļu sīcis gribēja tīties prom, beigas patika. Dziedoši suņi laikam pavelk. Vakar bērns spēlējās ar autiņiem un dungoja par maģisko Maskačku. Multene, tiesa, nedaudz atšķiras no tās maskačkas, ko es atceros no 90to beigām/00to sākuma :)

Vēl viena fīča - bērns pa starpai bija pie vecvecākiem uz nedēļu, kur ōpis samācīja zīmēt peintā un drukāt vordā. Vakar bērns pieprasīja zīmēšanu pie kompja, kur 2 bildes tapa veselu stundu! Kas nozīmē mieru mājās, kas vakaros ir reta parādība šajos platuma grādos. Bet tas nozīmē arī to, ka sāk uzkrāties ne tikai papīra mākslas darbu kaudze (kas tiek papildināta ar 4-6 gb/dienā), bet arī digitālās mākslas arhīvi.