Operācija
Vakar sīcim beidzot izgrieza to adenoīdu. Pus septiņos augšāmcelšanās, 7:30 jābūt jau reģistrētiem slimnīcā. Ēst un dzert nedrīkst. Attiecīgi, arī vecāki nē.

Kolēģe stāstīja, ka viņas meitai kad grieza, tad nabaga bērns gulēja pēc operācijas līdz pašam vakaram, kad jamos palūdza izvakties. Man piezvanīja vienos pa dienu, ka jāved mājās. Esot bijis aptuveni tā:
1. sīcim uzlīmēja uz rokas kautkādu plāksteri, kas notrulina nervus. Nu, lai nejūt, kad dur adatu. Protams, ka māsas un ārsti ar pieredzi, zin, kā ar bērniem apieties - sak, nevis plāksteris, bet uzlīme. Uzlīmes tak visiem bērniem patīk
2. Kad roka notrulināta, jādur adata. Adatas tādas īpašas, ar plāksteriem pa malām. Protams, ka tā nebija adata, bet gan lidmašīna, kas noparkojās uz rokas
3. Kad bērns gatavs operācijai, lidmašīna ir jāuzpilda. Piedāvājumā balts piens vai caurspīdīga limonāde. Bērns izvēlējās pienu un izslēdzās.
4. Pa miegam sīcis tripoja laikam. Stāstīja, ka zaļas un sarkanas mašīnas pa tuneļiem esot braukājušas, ārsti esot ar kliņģeriem šo barojuši...
5. Pamodies, sīcis izvēma asinis, ko bija sarijies, apēda divus saldējumus un izslēdzās uz 20 minūtēm. Pamodies otrreiz, izvēma salčiku un jau gribēja tīties uz mājām, bet ārsti vēlējās paturēt uz novērošanu vēl pāris stundas.
6. Mājās šis izrija trīs porcijas putras, jogurtu un vēl smūtiju. Ēstgriba uz vella paraušanu.
Gulēt aizgāja jau sešos un nopampa 12 stundas no vietas. Šodien skraida, itkā nekas nebūtu bijis. Ārsts teica, ka izgrieztais adenoīds esot bijis masīvs, pārsteigums, ka ar ausīm problēmu jamam neesot. Balss pamainījusies, nav vairs nazāla. Arī bļaustīšanās ir pierimusi nedaudz.