Nakts [ne]miers
Ak, jā, sākotnēji vispār gribēju uzrakstīt par lielo uzvaru. Sīcis pa naktīm vairs ar varu nelaužas pie mums gultā, bet dodas atpakaļ uz savu gultu gulēt, kad sūtīts. Tas nozīmē to, ka vecāki beidzot var izgulēties. Tiesa, mēģinājumi ielīst pie mums notiek vairākas reizes nakts laikā un gadās, ka neviens nepamostas un neaizdzen viņu atpakaļ. Bet tāpat kādam ir jāceļas un jāapsedz bērns, jo nu vismaz kaut kādu uzmanību laikam pat nakts vidū vajag.

Kas ir forši, ir tas, ka viņš vismaz aiziet pačurāt, kad pamostas pa nakti. Droši vien pamostas no tā, ka mīzt gribas, un automātā pēcāk dodas pie mums. Drīz laikam pats savā vaļā būs atmetis gultā čurāšanu. Nedēļas laikā 4 naktis autiņi sausi. Jā, jā, mēģinājām guldināt bez autiņiem, bet viņš ir tādā atrubōnā, ka pietecina savu gultu, tad atnāk pie mums un noorganizē vēl vecākiem zelta lietutiņu. Tad vēl no bērnu dārza atnāk gultas veļa un veļas mašīna dabon griezties 3 reizes lai visu pārmazgātu. 2 nedēļas šitā nopisāmies un atmetām ar roku, laikam vēl nav īsti gatavs.