Kā salauzt bērnu
Bijām pie radiem, pie reizes ietalkojām. Pērn sīcis varēja kādu pus stundu tikai noklenderēt, tad jau nācās staipīt. Šogad 2h pa mežu ar autiņu, piekabē, ar maisu lasot drazu. Tad mājās pie jaunām rotaļlietam, svaigā gaisā un saulē. Bez diendusas. Protams, saldumi, riekstiņi. Vakarā vēl pirts. Pēc pirts izslēdzās divās minūtēs. Nogulēja līdz pusdeviņiem (parasto 6 no rīta vietā). Nākamajā dienā tāds lēns-jo-lēns. Galīgi neparasti. Sākumā šķita, ka varbūt saslimis, vai kas sāp, izrādās, ka nē, vienkārši pārguris. Pat ar dipdapu nedzenājās, bet knapi vilkās. Vilcienā arī apsēdās, padziedāja un izslēdzās. Vakarā atkal anšluss divās minūtēs. Divas dienas pagāja, līdz čalis atkopās.

Šī gada labākais atradums - kruzuļotas apenes ar ļifōnu, 100m tālāk vēl deķīts atradās. Kāds laikam tika iztraucēts grāvja romantikā.