vello vellā
Izrādās, ka nav tik traki ar to vellepēdu. Mammucis izdomāja, ja jāņem nost tie palīgrati, ko arī izdarīja. Sākumā pa dārzu esot mēģinājuši, grūti, nemāk, nesanāk. Līdz tādam līmenim, ka ar mani vēlāk gribēja ratus atpakaļ vai pat dipdapu. Pierunāju pabraukāt pa asfaltu ar pieturēšanu. 100 metrus tālāk jau spēja pats noripot 3m, pēc 200m jau 10-15, pēc pus kilometra jau visus 100. Pēc kilometra nobrauca nākamos 1.5 ar tikai diviem kritieniem. Pats esmu noskrējies ar slapju muguru, jo ātri braukt tak ir vienkāršāk. Bet tagad toč esmu nopelnījis alu. Vai divus. Vai trīs..