Uz Venēru!
Vakar vakarā, laikā, kad sīcim jau jāguļ, jams nonāca lejā "pakakāt". Nu labi, pakakāja un sāka stāstīt savus plānus par to, kā viņi ar mucīti lidošot uz Venēru. Bet es nevaru lidot, jo baisi ilgi jālido. Raķetei vajagot logus un durvis, tad būs gatava. Gatavā raķetē jāieliek viens liels matracis, jo viņš tak ir liels, mazais matracis ir par mazu. Vēl raķetē ir jāieliek lielais matracis uz kura mamma gulēs. Tad mamma noņems savam velolsipēdam stūri un ieliks to raķetē, jo viņa šoferēs. Bet sīcis noņems savam dipdapam sēdekli, lai būtu uz kā sēdēt. Jo jālido tak ilgi-ilgi.
Un šitā minūtes piecas. Ļoti detailzēti izstāstīja savus plānus lidojumam uz Venēru. Trīsarpus gadi. Čalim joprojām jūk šodiena ar rītdienu, bet jau lidos uz Venēru. Novēlu to tiktiešām arī izdarīt. Savā laikā. Kad raķete būs gatava.