Sekulārā izglītība
Biju prom no mājām uz nedēļu, kā reiz laiks, kad sīcis norāva kautkādu baisako vīrusu ar 39.5 temperatūru un vemšanu. Pirmajās slimības dienās vienkārši daudz gulēja. Jūtos nedaudz vainīgs par to, ka jutos atvieglots - vismaz var atpūsties no nemitīgās skriešanas un kliegšanas.
Kad atgriezos, jams jau gandrīz pilnībā izveseļojies. Tāds aristokrātiski bāls, taisnu muguru (pat izskatās garāks pastiepies) un bez skriešanas/bļaušanas, runā nopietnas lietas. Viena no nopietnajām lietām, kas man tika izstāstītas, ir fakts, ka pa logu redzamais TV tornis sūta bildes uz televīzōriem. Tas atgādināja dziesmiņu, ko jams iemācījās bērnu dārzā. Par to, ka viss sākās ar lielu blīkšķi. Paralēli tam, Ziemassvētku pasākumā tomēr rādīja bēbīša dzimšanu un trīs viedos vīrus. Nedaudz pārfrāzēts stāstiņš, bet nu tomēr...