Kopš es Ziemassvētkos tiku pie māsīcas klavierēm, mani nepamet doma, ka vajag tomēr mazliet pievērsties mūzikai. Bija tik forši spēlēties ar kalvierēm, spaidīt taustiņus uz labu laimi un meklēt kaut kādus pazīstamus triju skaņu virknējumus. Jo tas ir viss, ko es zinu no mūzikas, par trijskaņiem laikam sauca. Neatceros. Atradu divas skaņas no Šreka - tur kur tā svilpošana. Un kaut ko vēl atradu - māsīca teica, ka tas no klasikas ir. Sirds pilnīgi salēcās.
Negribās vairs ģitāru, gribās taustiņus spaidīt. Klusi, klusi sēž mazs sapnītis iekšā.