Man nav spēka. Man vairs nav spēka sēdēt stundās un mocīt sevi ar fizikas uzdevumiem, iet uz dejošanu un pēc tās vēl uz frisbija treniņiem, kur mani vēl lamā par to, ka kļūdos. Un man nav spēka tajos starpbrīžos vēl domāt par kaut kādām attiecībām, kuras tomēr ļoti gribētos, bet kuras vēl vairāk kaitētu mācībām. Visa kā ir tik ļoti daudz, ka man nav laika kārtīgi atpūsties. It kā no manis tikai ņemtu un ņemtu, un neko nedotu pretī. Nav spēka.

Un piektdienas vakaros es jūtos nožēlojami.