Domāju, ka Latvijā ir bērni, kuri reāli tiek ārstēti tikai par valsts līdzekļiem.
Bet ne mūsu gadījumā.
Lai pietiekami laicīgi tiktu pie speciālista vai uz izmeklējumu, vai vēl labāk - uz terapiju, saprotot, ka pusgadu nav laika sēdēt rindā, no ģimenes budžeta ik gadu šķiramies no žūkšnīša. Paprāva žūksnīša.
Nesūdzos, jo pietiek piķis tam visam. Vnk žēl tos, kuri ar savu rindāsēdēšanu kko ļoti iekavē vai nokavē.
Un nē, nevainoju politiķus un medicīnas sistēmu.
Drīzāk vienkārši priecājos, kā mums un mūsu sīčiem IR paveicies.