Sniegbaltīte, toč sniegbaltīte! Tāda sajūta, ka es vienreiz aizmigšu un pamodīšos tikai no prinča skūpsta, kurš būs atjājis pie manis ķiršsarkanā zirgā, uzlīdis pa balkonu augšā un ar zelta bruņām izgājis caur logu. Koroče, mirstu nost kā gulēt gribās, lai gan guļu kā susurs. Pat ēdu mazāk, lai gulēt varētu. Un vienīgais ko gribu, ir gulēt. Pat ballēt negribu.
Moš tomēr lācis, ne sniegbaltīte?... Lai gan, sniegbaltīte smukāk...