Šķirstot interneta lappuses, uzdūros blogam, kurā nu šausmīgi priecīgi lielījās, ka pirmo reizi mužā mājās uzmeikojuši suši.
Un tad es sapratu, kāds tas ir LAME. Kad es runājos ar savu paziņu no Tokijas, viņš teicās, ka viņi nekad suši netaisa mājās, jo cilvēki desmitiem gadu (desmitiem gadu, nevis 1,5 gads tehnikumā kotlešu cepšanas maratonā) mācās, kā taisīt suši, jo tur ir tik daudz smalku nianšu, proporciju un mākslas, ka pašam mājās uztaisīt suši ir pilnīgi neiespējami.
Nu, ko es ar to visu gribēju pateikt. To, ka tas, ko visi sauc par mājās taisītu suši, ir pīs of krep & mainly parodija.
Un suši ēdīšu Tokijā, kad ciemošos, bet ne jau Rīgā - mājās.
Āh, un vēl, duncis sirdī suši cienītājiem no manas puses - kā viņš izteicās, tad viņi saka susi, nevis suši.