Velosipēds savests vasarīgā kārtībā ar kārtīgām meistara rociņām, kurš teica, ka varētu pa mužski pogovoriķ ar to personu, kurš licis manu vellopēdu kopā. He he...

Bet ne par to runa. Runa par to, ka klausoties Stevie Nicks dziesāšanu (precizēju savu domu - balsi), man patīkamas tirpiņas skrien pāri kauliem. Nu ļoti patīk balss.

Šonakt sapnī redzēju sevi vecu (ne sliktā nozīmē) - biju savā lielā virtuvē, kur pašā virtuves vidū bija liela malkas plīts ar kādiem sešiem riņķiem, gatavoju ēst, bija pievakare, pie plīts sildījās kāda persona (šo te nepamanīju, jo biju pārāk aizņemta sevi appētot). Un dzīvoju es skaistā, vecā lauku mājā. Romaņķika da i toļko.

Bet grāmata, ko vakar sāku lasīt, ir skumju pilna. Sen neesmu tāda tipa lasījusi. Uh!