Joprojām par to pašu.
Astoņdesmito-deviņdesmito gadu mūzika ir baigi mīlīga. Saklausos un pat lamāties tad īsti negribās.
Un, šodien eimu pirkt cigarešu etviju, mazo pelnutrauciņu, bet šķiltavas nākamnedēļ - uzreiz žēl tik lielu naudu izmest tikai par dūmu padarīšanām.

Starp citu. Šorīt braucot uz darbu, ievēroju vienu vīrieša kurpi uz Lokomotīves ielas sākuma, un vēl vienu vīrieša kurpi centrā - tunelī zem dzelzceļa tilta. Šis pelnrukšķītis bija vai nu bāigi steidzies, vai arī naktī bija pelnrukšķīšpuiku sabats un tās bija divu rukšķu kurpes.