Uz apaviem nevaru un nedrīkstu pat virsū skatīties, jo pat no skatīšanās man jau apavi berž, vairo tulznu dzimtu un demolē manas pēdas. Nākas staigāt mellajās pavasara-rudens kedās, kuras nav tie vasarīgākie apavi ever, bet ir ērtākie un mazberzīgākie. Drīz laikam arī rudens zābakos iekāpšu iekšā kā svētlaimes panckā.
Ah jā, dažu labu eksemplāru dēļ, telefonsarunas man sāk ļoti pat iepatikties...