Jōperesetē... Kāds man ir slinkums! Nositiet mani! Un pēc tam iedodiet lietussargu, lai es atkal neizmirktu kā purva briesmonis. Būs jāsāk nopietnāk pievērsties dzīves reālajai pusei - laika ziņām. Douh!
Āh jā... Mans sunčijs pagājušonakt, guļot pie manām kājām, sāka pa miegam gaudot kā īsts, mazs, rižs vilks. Un pēc tam tik sirsnīgi pats sabijās no saviem: "Aūūū...". Sūūūnčijs mua!