A es šodien darīju visu kautko interesantu. Jā, jā, mans mazais kārkliņ*! Spēlēju litrabolu burtiskajā nozīmē, nē, mans mazais kārkliņ, tās nebija alkoholiskās sacensības. Tā bija 1,5 L pudele, kurā vēl palicis aptuveni 1 L šķidruma uz trotuāra atstāta likteņa varā, līdz tā saka palikt manā vardarbīgajā varā, kad ierados es ar saviem melnajiem, lielajiem, milzīgajiem, metāliskajiem zābakiem un sāku izspārdīt pa visu rajonu. Ui, kā man veicās, ka nebiju uzvilkusi sieviešzābakus. MM-mmm! Bet, tā pudele man neatdevās un nesaplīsa, un ūdens beigās man neizšķīda uz kājām vai sejā iekšā.
Un vēl, mans mazais kārkliņ, es, nu jau kādu ilgāku laiciņu (kopš es atradu mūsu ēdiena noliktavā), ēdu auzu pārslas, kurām beidzies termiņš 2005. gada augusta mēnesī. Un joprojām esmu vesela kā redīss. To es atklāju šodien - ka termiņš nu jau kā 1,5 gadus jau ir beidzies. Bet es tikai domāju, kāpēc viņas tā vecišķi garšo?...

* turpmāk tekstā vārds "kārkliņ" tiek lietots nozīmē kā vārds "draudziņ"