ai es noguru
šeit sniegs izklausās pārāk skaļš. es lidoju lejā pa kalnu un gaidu to brīdi, kad es "ieķeršot kaifu", un es to kaifu tā arī nekad neatrodu, un pēc četriem mokošiem nobraucieniem es pagriežos pa kreisi, uz mūsu mājeli. tās atslēga ir kreisajā kabatā, jo labajā jau atrodas mans nosalušais telefons, uz kuru es gaidu ziņu. kā jau vienmēr. man galvā skan tā dziesma, kuru tu man atsutīji un teici, ka tā tev saistās ar mani. tagad tā sēž manā galvā un saistās ar to, ka tā tev saistās ar mani. man ir salds zobs.

es guļu gultas otrajā stāvā, tur sēžot ir jāpieliec galva, un nevar veikt pārāk straujas kustības, un var nosmakt, ja ik pa brīdim istabā neielaiž svaigu gaisu. es nekad nevēlos doties prom. mana īstā gulta ir par zemu.

raksti man nepārtraukti. klusē tikai tad, kad esmu blakus. tad drīkst.