metri kilometri
tā strauji un negaidīti esmu nokritusi uz zemes, un patlaban ārstēju savu atsisto galvu. tagad sāp, sāp, bet nesāpēs vairs. āda ataugs atpakaļ biezāka. būs labāk pazīstami dažādi augstumi un to attiecīgie sāpju stiprumi. kad esmu gar zemi, es prātoju par to, cik ļoti vienmēr ticu, ka viss būs labi, ka beigās viss sanāks, un cik ļoti tajā brīdī neticas, un negribas, un nebūs. kad atkaļ pieceļos, redzu, ka būs - būs labi. un ir tik labi, ka gulēdama es sev piespiedu izlikties, ka tam ticu.

viss beigās sanāks. tā ir mana reliģija. es tam ticu par spīti visam, par spīti faktiem un manam veselajam saprātam. tā ir mana kognitīvā disonanse. to es sev atļauju.