mans krekls smaržo pēc tevis
es atnācu mājās un iekritu gultā, no manām smadzenēm visa sula ir iztecējusi uz taviem palagiem. tu vari tos paturēt. es guļu un manā prātā ir lādēšanās animācija. procesējas pieredze, atmiņas, emocijas. cik saldi.


tu mani nobučoji uz vaiga. un iekodi. vairākas reizes. pirms es aizmigu, man vēl uz rokas bija redzamas tavu zobu atstātās sarkanās formas. tagad tās vairs nav. tu kodi stipri, un vienmēr siltā balsī atvainojies. labāk kod man. nekod sev. nevajag.


tu sadusmojies, kad kaķis izvēmās, un es centos tev pastāstīt, ka tā nav viņa vaina, viņš tikai kaut ko nelāgu ir apēdis un organisms cenšas no tā tikt vaļā. tu teici, ka neraudi. pasaki organismam nē.


es atradu tavu dienasgrāmatas ierakstu par mani. pavisam savādi. mēs vairs neesam tie cilvēki, kas bijām divus gadus atpakaļ. mēs izaugām. viens otram pretim. tavi pirksti varbūt nemaz nav tik īsi, cik man sākotnēji šķita.


man blakus tu esi tik īsta. pareizajā izmērā. tavi mati vienmēr ir atauguši, kad esmu ar tevi. es iespiedu savu galvu tavā sānā, un tu man glāstīji matus, un ik pa brīdim man vajadzēja aizžmiegt acis ciet un noskurināties tavā džemperī. es kļuvu dulla, es iekritu medū un man visas ķermeņa daļas tajā saķepa.


es vispār nesapratu, kas tajā filmā notika. biju pārāk aizņemta, klausoties tavā siltumā, zogot brīžus, lai pavērstu acis pret tevi, skaitļojot, kurā sekundes daļā man pietuvināt savus pirkstus tavējiem, bet ne pārāk uzkrītoši, lai tevi nenobiedētu.










i'm gonna ķemmēt this bitch.