es jau pieradu pie tukšuma. klusums. aukstas rokas. paliek grūti elpot. jāatver logs vaļā. iziet ārā no istabas, ienākt atpakaļ iekšā, un ir ļoti auksti. vismaz nav vairs smakas.

atrasties pretīgā, asā, hlorainā baseina ūdenī, nogrimt līdz pašai apakšai. aizkrīt ciet ausis. uno. pēc tam sarkana āda.

gara gara pludmale, kuras galā nekā nav, izņemot kaudzīti miruša putna kaulu, kuri ož.

novembris ir sarāvis manas iekšas uz pusēm un patlaban mīca to kā plastilīnu. visas krāsas sajaucas kopā vienā pretīgā brūnā krāsā. tikai dažas svītras, dzeltenas un baltas, atliek.