Kādu pusstundu čakarējos ar mobilā lādētāju, nekādi nevarēju saprast kapēc viņš nepilda savus pienākumus, brīdī, kad likās, ka viņa mūžs ir beidzies un jau gatava biju doties pie kaimiņiem aizņemties citu, pamanīju rozeti un lādētāja galu, kurš neiesprausts mētājās līdzās.
uznāca skumjas par veltīgi izniekoto pusstundu. nekad laikam nevarēšu beigt priecāties par savu attapīgumu.