kaut ātrāk pienāktu tas brīdis, kad es par tagadējo sevi ar tābrīža nākotnes acīm varētu sirsnīgi pasmieties vai izbrīnā savilkt uzacis, nesaprotot kā reiz varējusi tā iespringt par šiem niekiem, kad tu būtu kļuvis par tādu nenozīmīgu pagātnes drupatiņu, kuru pat nebūtu iespējams satvert rokās, jo tik ļoti tā būtu izdilusi.