beidzot sajūtu miegainību. Un tieši tad, kad sāk visi sāk celties augšā un apkārt parādās rosība, aiz loga sētnieks sniegu tīra, kaimiņš pamodies mašīnu mēģina iedarbināt, pretējā logā kaimiņpuiši arī pamodušies un brokastis laikam taisa un sētniekam laikam ir ļoti auksti, jo viņš tīra sniegu un visu laiku skaļi lamājas. Es par sadzirdu viņa nospļaušanos. Cik labi ir dzīvot pirmajā stāvā. Vismaz nebija krēsls tālu jānes.