"
..Un tad šī seja, šīs nopietnās, stingrās, pelēkās acis...Nevarēja nedomāt par tām, tās piemirst. Tajās bija kaut kas, kas iespiedās viņa būtē..
iepazīsies ar viņu tuvāk, tad viss tas droši vien izzudīs, pāries. Izklīdīs kā migla vējā.
Ar bēgšanu viņš negribēja un nevarēja glābties.
Gan jau viss tas izzudīs, kad viņš to redzēs pelēkā ikdienas gaismā. Atklāsies vairāk, - būs tas pats, kas agrāk ar visām viņām, par kurām viņš bija interesējies.."