nezinu cik tas ir liekulīgi, bet šo rīcību vairāk vada tādas kā bailes un neapmierinātība ar konkrētās izvēles izdarīšanu, ko vislabrātāk izspiestu, izsūknētu laukā no apziņas. visa dzīve sastāv no neskaitāmām sīkākām un lielākām izvēles iespējām, kas vienmēr iet roku rokā ar konkrētām, atbilstošām sekām. Zīmīgs ir Monteņa izteikums: "Ja galvassāpes mūs piemeklētu pirms reibuma, mēs sargātos dzert pārāk daudz; bet bauda, lai mūs piemuļķotu, nāk pa priekšu un noslēpj mums sekas." bet dažreiz varbūt pat ir nepieciešams izdarīt ko tādu, lai pēcāk rastos apjēgsme par to, kas tiešām man nav vajadzīgs un ir pilnīgi lieks. tāda nobružāšanās savā ziņā noslīpē vērtību mērauklu.