uzskati,vārdi un reālās rīcības reizēm izrādās absolūtie pretmeti. lai kādas dižas un cēlas domas cilvēks auklētu,bet no cilvēciskās vājās dabas nekur neizbēgt. un acīmredzamība ir tikai šķietama,katram mums savs skelets skapī slēpjams. tik bieži izrādās ka smaids un draudzīgā attieksme-rūpīgi uztērpta maskiņa.