tālumā tie kvēlākie sirdpuksti
nebūšu šovakar nevienam blakus
gluži kā pārējos vakarus

tik tālu un svešu
sevi esmu iepazinusi

ha, šis atspulgs
tādu savādu siluetu rāda

skatos un smejos
brīnos
par šo radību

jā, pa kāpnēm krītu
dziestošo sapņu margas
ir apvijušās cieši cieši

un mazus pumpuriņus uzdiegušas
plēšu un rauju tos visus pēc kārtas

pietiek.
bet tāda savāda bezgalība
klabina aukstumā žokli
un paliek žēl
noticu vēl

tikmēr tās ciešās margas
vijas un stiepjas
nemanot pārvēršas
šis atpulgs
par akmeņainu mūri