kā man teica viens budistu skolotājs - "cik daudz tu vari izdarīt, ir atkarīgs no tā cik tu esi attīstīta". bet acīmredzot neesmu diezko 'attīstīta', jo no šodienas tāda vien kā klusa atraudziņa sanāca. atkal vēl viena diena nemanot izšļukusi no rokām, kuru biju ieplānojusi kursa darbam. Šonakt nosapņoju ka sēžu uz gliemeža, tad likās ka pamostos un sajutu ka atkal sēžu uz gliemeža, tā pa riņķi vairākas reizes, beidzamajā reizē baidījos acis atvērt līdz lēnītēm, ar bezgalīgu atvieglojumu sataustīju gultas pamatni..bet tik tagad iedomājos, ka tas gliemezis noteikti ir mans kursa darbs, nu uz priekšu iet tieši tikpat ātrā tempā