besī. tagad nožēloju, ka pieteicos. pirmkārt, es nebiju nemaz plānojusi, ka izvēlēsies manus darbus. otrkārt, man ir drausmīga angļu valodas izruna un lampu drudzis. tā publiskā prezentācija būs vienkārši publiska sevis apkaunošana. treškārt, man nav pārliecības par savu ideju. jo vairāk domāju, jo mazāk saprotu, ko es ar tajām bildēm vēlos pateikt un kāpēc.
reāli pietrūkst d'Aagatas. tas ir tik dīvaini, es to cilvēku pazinu tikai vienu nedēļu, bet viņa klātbūtnē man likās, ka es sāku domāt daudz skaidrāk, apzinātāk. viņš reāli iedvesmoja. atbraucot uz latviju es vairs nevaru saņemties bildēt līdzīgi. šeit man ir pārāk bail, bet d'Agatas klātbūtnē bija bail nedarīt, bija bail nesaņemties, nebūt drosmīgai.