kāpēc es tik bieži piekrītu lietām, kuras pēc tam nožēloju.
nožēloju,ka vakar piekritu iziet laukā un biju mājās 12 no rīta. nakts laikā paspēju dejojot izmežģīt roku, pazaudēt balsi un sevi apkaunot bijušajam kolēģim atzīstoties jūtās, kas bija reāli stulbi, jo tagad pēc izgulēšanās, esmu pārdomājusi.
nožēloju,ka pirms laiciņa piekritu paziņai rakstīt bakalauru (par attiecīgu samaksu,protams), kuram rīt no rīta dedlains, bet es apmēram tagad pamodos.