Nē. Piedzerties man ir gribējies tikai tad, kad es neesmu spējusi sevi paredzēt un atrodos sabiedrībā, kura man ir vienaldzīga vai riebjas vai ir liels apnikums, un lai varētu komunicēt,vienīgais veids ir piedzerties, jo nekādīgi citādi nebūtu iespējams atbrīvot sevi no kritiskuma un iespringšanas. bet tā bija agrāk. tagad vienkārši esmu samazinājusi komunikācijas loku.
Un es nekādīgi nespēju piekrist tavai atkarības jēdziena absolutizēšanai. Atkarība pēc definīcijas ir tāda izpausme, kad rodas izteiktas abstinences parādības (piem., depresija, sirdsdarbības traucējumi, vemšana, pat nāve), ja pārtrauc lietot atkarību un pierašanu izraisošas vielas. Saprotams, ka ja mātei neizskaidrojami atņemtu bērnu, vai mīlošais vīrs ietu bojā karā, tas radītu viņā gan depresiju, gan citus psihiskus traucējumus, ja viņa būtu izteikti jūtīga.
Bet tā ir tāda diezgan izteikta demagoģija, liela ūdens liešana, tas, ko mēģini tagad darīt. Narkomānus, alkoholiķus salīdzināt ar mīloša vecāka jūtām vai kādu personības attīstošu nodarbi.
Jo vēl viena atšķirība ir tas, kā tava darbība ietekmē apkārtējos, sabiedrību utt. Vienkārša aizraušanās ar ideju par attēla radīšanu noveda pie fotoaparāta izgudrošanas utt. utt.