cilvēki, kuri nezin ko iesākt ar savu dzīvi, visbiežāk par savu dzīves sapni nosauc rakstīšanu: "es gribētu uzrakstīt grāmatu. es gribētu būt dzejnieks. es dažreiz rakstu. es pirms mēneša uzrakstīju vienu dzejoli." Pati par sevi šī vēlme nav peļama, bet tā ir tik tāla un abstrakta, ka tiem, kam slinkums kaut ko darīt šobrīd un rīt, tas nodrošina utopisku drošības ilūziju.