Ne rievas pierē mani nodod,
Ne acis,
Pat ne gaita.
Bet, pērkot „Kinoekrānu”,
Es sievietei kioskā prasu, kādas tai rūpes,
Un kaut ko tai saku.
Un rinda aiz manis padodas, nesteidzas, nekurn.
Jo labs vārds
Kā aizsprosts
Nogulstas upē, un ūdens kļūst dziļš.
Ne rievas pierē mani nodod,
Ne acis,
Pat ne gaita.
Bet pēkšņa labsirdība izbāž no manis roku
Un atspiežas pret kioska leti.

1967
Monta Kroma