S vairāk uzrunā fiziskās maņas, tieši tas, ko redz, dzird, sajūt, sasmaržo šeit un tagad, tādēļ ar to pilnīgi pietiek, lai justos laimīgs. Pietiek ar vienkārši jaukiem mirkļiem. N vairāk interesē, kas atrodas aiz visa redzamā, nozīmes, jēga, abstakcijas, iztēle, idejas. Saprotams, ka N nepieciešams tas viss iepriekš minētais no fiziskās pasaules, bet ar to vienkārši nepietiek, vajag kaut ko vairāk, dziļāk. Prātu ir daudz grūtāk apmierināt, nekā ķermeni.
Tādēļ ja kopā saiet S un N, tipiski būs no S visu laiku dzirdēt - kāpēc tu visu sarežģī, kāpēc tu tik daudz domā? Un N skumji klusējot ar neko neredzošu skatienu raudzīsies tālumā.