punkti
nopļauju dzīvei saknes.
rokās turot sausas plaknes
neizteksmīgas kastes
pilnas ar dienu atkritumiem
kur lai tās tagad stiepju?

skaļums un cilvēku tēli balsojas zemapziņā
esmu tāda
tu un tu neesi tāda..
ha..
evertything is ending here
and i go home

fucking amazing days make my lips confused...

jo debesis dažreiz raud
jā, tas ir tieši tajos mirkļos
kad viņa stāv pie tavām durvīm
un gaidpilnās ilgās vaid

tikai tu nekad to nezināsi
viņa tikai stāvēs un gaidīs
bet tu to neuzzināsi
maybe she is stupid
maybe nothing more than little mistake
bet viņai krūtīs kvēlo visas zemes vāts