esmu tik bieži nelaimīga,jo par katru nieku izprojecēju prātā baigākās ekspektācijas, iztēlojoties neskaitāmas perspektīvas un potenciālās iespējas,bet,protams,realitāte nebūtu realitāte, ja tā iemestu man sejā absolūti citādādu lietu, kura pati par sevi nav slikta, bet tādēļ, ka tā galīgi nesakrīt ar to attēlu, kas spēcīgi pulsējis manā prātā, tad ir neizbēgama vilšanās sajūta un emocionāli kritumi.