I'm gonna spend my whole life alone. It's fuck and run, fuck and run
man vienalga, bet es atkal esmu pārvākusies. beidzot man ir pašai savs dzīvoklītis. tiesa te vēl baigi daudz jāpiestrādā, lai būtu normāla dzīvošana, bet tik neticama cena par vienistabas dzīvokli ir necerēta veiksme. vairs nekādu komunālo.
šis bija kārtējais izmisuma un spontanitātes solis. pārsteidzoši, ka vienmēr, kad kaut ko tādā stāvoklī nolemju, acumirklī atrodu arī lielisku risinājumu.
tā kā daudzi man pārmet, ka esmu baigā izmantotāja, nolēmu šoreiz pati ar visu tikt galā. gandrīz arī sanāca, ja vien skrūvējot galdu un zāģējot uz pusēm dīvaino virtuves mēbeli, netaisītu tādu troksni. atnāca dusmīgi apakšstāva kaimiņi, jo lai cik man būtu liela gribēšana, savu tizlumu nemāku izskaust un, lai ko darītu, vienmēr viss krīt un gāžas un šoreiz arī pamatīgi dauzīja grīdu. ieraugot mani vienu pašu iekrautu starp dēļiem, dažādu mēbeļu elementiem, skrūvgriežiem, āmuriem, kastēm, nemaz neprasot manu piekrišanu, nāca palīgā, kaut arī teicu, ka nevajag un, ka pati ar visu tieku galā un vēl viņi atnesa ēst, jo viņiem nelikās ticami, ka mandarīni man ir pietiekamas vakariņas.
Cilvēki ir baigi dīvaini.