jā, tēlot nejūtas patīkami. bet pajautā sev, vai tu tiešām esi tik kretīniska, vai arī tās ir kkādas iemācītas reakcijas, kuras nebūt nav tavējās, bet nāk no citām paaudzēm un citiem cilvēkiem? tādas reakcijas, kuras ir kā palīdzīgi kruķi tam, lai mans Ego varētu gozēties saulītē. tu jau noteikti esi dzirdējusi, ka visspurainākajiem no cilvēkiem ir ļoti vajadzīga mīlestība tieši tāpēc, ka līdz šim tās ir trūcis vai kkas saistībā ar to ir gājis greizi pieredzē. tā lieta "ā, jūs man šitā? tad es šitā!" (pat no agras bērnības un nespeciāli, kā automātiska reakcija uz citu cilvēku apiešanos ar mani) kur patiesībā cilvēks meklē nevis kašķus un kreņķus, bet vienkāršu, tīru pieņemšanu. un veselie cilvēki citus pieņem easy, jo atklāšanās un patiesīgums ir tik skaists cilvēkos. tāpat kā tas, cik grūti atklāšanās var nākt laukā, tas ir ļoti, ļoti skaisti no malas, pat, ja pašam iekšēji liekas, ka esmu kails un pasaule ap mani brūk, kad es atklājos.

budistu nāriņa says: